LU Satversmes sapulces priekšsēdis neapšauba Muižnieka ievēlēšanu rektora amatā  (29)

Kā ziņots, piektdien, 24. maijā LU Satversmes sapulcē ar 141 balsi LU rektora amatā atkārtoti tika ievēlēts Muižnieks. Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki. Par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret -–156 dalībnieki. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva pat pusi balsu.

Savukārt LU Juridiskās fakultātes mācībspēki varētu iesniegt protestu pret rektora vēlēšanu norisi, apstrīdot līdzšinējā rektora Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu, pirmdien vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze".

Laikraksts vēstīja, ka vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, ko komisija arī paziņoja Satversmes sapulcei. Taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Kļaviņš paziņoja, ka viņa ieskatā par rektoru tomēr ir ievēlēts Muižnieks. Savu viedokli viņš pamatoja ar dažādiem juridiskiem dokumentiem.

Satversmes sapulce gan nenobalsoja ne par to, ka tā apstiprina vēlēšanu komisijas lēmumu, ne par to, ka tā atbalsta Kļaviņa viedokli, taču Muižnieks jau tika sveikts kā jaunais rektors un sēde beidzās.

Bijušais LU rektors Mārcis Auziņš laikrakstam paudis, ka nav skaidrs, vai Muižnieks ir tiesīgs turpināt vadīt LU.

LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle paziņojumā presei norāda, ka LU Satversmes sapulces darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Saeimā apstiprinātā universitātes Satversme, uz tās pamata izdotais Satversmes sapulces nolikums, kā arī augstskolas Senāta sagatavotais un Satversmes sapulces izdotais šīssapulces reglaments.

Reglaments bijis pieejams Satversmes sapulces dalībniekiem ne vēlāk kā nedēļu pirms sapulces norises dienas, kā to paredz Satversmes sapulces nolikums, kas "pēdējoreiz akceptēts 2018. gadā kā no satversmes izrietošs tas ir augstāks un jaunāks iekšējais normatīvais akts".

LU rektora biroja pārstāves izplatītajā paziņojumā norādīts, ka citi iekšējie normatīvie akti lietu neregulē, tos Senāts nenosūtīja Satversmes sapulces dalībniekiem, turklāt gan akceptējot reglamentu, gan dienas kārtības norisē nevienam Satversmes sapulces loceklim nebija iebildumu pret reglamentu un tā izpildi.

Sapulces priekšsēdētājs Kļaviņš skaidrojis, ka Satversmes sapulces "nolikuma 11. punkts paredz vienādu balsu vairākuma jēdzienu gan rektora, gan senāta, gan akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās. Ievēlēts ir visvairāk balsu saņēmušais kandidāts vai kandidāti, ja vakances ir vairākas. Senāta akadēmiskā personāla vēlēšanās ir ievēlēti arī kandidāti, kas saņēmuši, piemēram, 93 vai 74 balsis, no 187 vēlēšanu biļeteniem, kas, protams, ir mazāk nekā puse. Visiem klātesošajiem Satversmes sapulces dalībniekiem tās norises laikā iebildumu par nolikumu, procedūru un priekšsēdētāja paziņojumiem par sapulces lemto nebija, tos klātesošie pieņēma bez iebildumiem."

Kļaviņš uzsvēris, ka Senāta nolikums, ko pieņēmusi Satversmes sapulce, paredz Senāta pienākumu organizēt vēlēšanas, bet neparedz iespējas Senātam lemt par balsošanas procedūru vēlēšanās, tāpat kā valdība nevar noteikt Valsts prezidenta un citu amatpersonu vēlēšanu procedūru Saeimā.

Līdz ar to amatos ir ievēlēti gan senatori, gan LU rektors.

Lai novērstu spekulācijas, priekšsēdētājs Kļaviņš un rektora vietniece Baiba Broka trešdien, 29. maijā pulksten 16 LU Mazajā aulā rīko preses konferenci, teikts LU rektora biroja paziņojumā.

Jau ziņots, ka pats Muižnieks ir pārliecināts, ka pagājušajā nedēļā viņš universitātes vadībā atkārtoti ievēlēts leģitīmi.

Muižnieks skaidroja, ka, pamatojoties uz LU Satversmes sapulces nolikumu, būtiski ir saprast, ka vēlēšanās notiek balsojums "par" nevis "pret" kandidātu. Tas nozīmē, ka, lai tiktu ievēlēts, vienam rektora amata kandidātam jāsaņem lielāks balsu skaits nekā otram amata pretendentam.

"Rektora ievēlēšanai ir vajadzīgs vienkāršs, nevis kvalificēts vairākums," apgalvoja Muižnieks.

Lai izvērtētu, kā radies pārpratums par to, ka rektors jāievēlē ar kvalificētu balsu vairākumu, augstskolā tiks īstenota dienesta pārbaude.

"Veiksim vietējo dienesta pārbaudi, lai novērstu jebkādas citas interpretācijas un atsaukšanos uz veciem Senāta lēmumiem, kas pēc būtības nevar noteikt, kas notiek Satversmes sapulcēs," sacīja Muižnieks.

Muižnieks atzina, ka ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt rektora vēlēšanu rezultātus, ir runāts.

Fakultāte solījusi sagatavot iesniegumu, kurā formulēti jautājumi, uz kuru pamata apšaubāmi vēlēšanu rezultāti.