Ja Eiropas Savienības dalībvalsts tiesībsargājošai institūcijai ir aizdomas, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāts dalībvalstī ir paveicis noziegumu, tad pret viņu jāattiecas tāpat kā pret dalībvalsts parlamenta deputātu. Parasti tas nozīmē, ka jāprasa EP imunitātes atcelšana, portālam "Delfi" skaidroja Signe Znotiņa-Znota, EP preses sekretāre Latvijā.
Tādā gadījumā EP Juridisko jautājumu komiteja nāk ar rekomendācijām EP balsojumam. Kopumā process no pieprasījuma līdz balsojumam aizņem no diviem līdz 12 mēnešiem.
"Šī prakse attiecināt uz EP deputātu nacionālā parlamenta deputātu noteikumus, tas ir, vairumā gadījumu – imunitātes atcelšanai prasīt EP atļauju, ir spēkā arī gadījumos, ja process sākts pirms ievēlēšanas," norādīja Znotiņa-Znota.
Ja konkrētā lieta neskar EP deputāta darbu, piemēram, izteikumus vai balsojumu, imunitāte tiek atcelta. "Respektīvi, jānodrošinās, lai lieta neietekmē EP deputāta politisko darbību un tādējādi – EP neatkarību, proti, lieta nav politiski motivēta," skaidroja EP pārstāve Latvijā. Izņēmuma kārtā imunitāte nav spēkā, ja EP deputāts tiek pieķerts nozieguma brīdī.
Jānorāda, ka jaunievēlētie deputāti savu amatu oficiāli ieņems tikai sākot no jūlija. Kad viņi oficiāli jau ieņem amatu, par imunitātes atcelšanu jālemj visam EP.
EP 8. sasaukuma laikā saņemti 55 pieprasījumi par imunitātes atcelšanu, no tiem apmierināti 49, liecina informācija, kas sagatavota uz 7. maiju.
Jautājumu par EP deputātu imunitāti aktualizē pērnā gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktā izmeklēšana saistībā ar Rīgas pašvaldību. Medijos izskanēja ziņas, ka, veicot procesuālās darbības, KNAB veica kratīšanu tobrīd vēl Rīgas mēra Nila Ušakova (S) kabinetā un dzīvesvietā. Plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kratīšana notikusi arī vicemēra Andra Amerika (GKR) dzīvesvietā, taču viņš pats nekādus komentārus par to nesniedza, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra, vēstīja ziņu aģentūra LETA. 25. maijā notikušajās vēlēšanās Ameriks un Ušakovs tika ievēlēti EP.
Tiesa, Ušakovam un Amerikam nevienā no KNAB izmeklētajām krimināllietām patlaban nav piemērots procesuālais statuss, šonedēļ vēstīja LETA.
Jau ziņots, ka KNAB izmeklē vairākus kriminālprocesus saistībā ar Rīgas pašvaldību.
KNAB sāktais kriminālprocess bija saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem – par 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
