Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja trīs pretendenti – koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu virzītais parlamentārietis Didzis Šmits ("KPV LV").
Jāatgādina, ka līdzšinējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nekandidē uz otro termiņu.
Jau trešdienas rītā bija zināms, ka Levits var rēķināties ar lielākās daļas koalīcijas deputātu atbalstu. "Par" Levitu kā Valsts prezidentu ir gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", līdz trešdienai nebija skaidrs. Balsojuma dienas rītā partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs paziņoja - "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols, ko sevī ietver 11 deputāti, ir pieņēmis lēmumu Valsts prezidenta amatā atbalstīt Levitu.
Savukārt Šmits varēja rēķināties ar "KPV LV" iekšējo opozicionāru – Lindas Liepiņas, Ivetas Sprūdes – un pie frakcijām nepiederošā Alda Gobzema balsīm. Savukārt ZZS solīja balsot par Jansonu, līdz ar to viņš varēja rēķināties ar 11 balsīm.
Kā ievēl prezidentu
askaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu.
Prezidentu ievēlēs, atklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Balsojums par Valsts prezidentu līdz šim bija pēdējais aizklātais balsojums parlamentā. Arī turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs Saeimas balsojumā ar vēlēšanu zīmēm neatkarīgi no izvirzīto kandidātu skaita, tikai – atklāti, nevis aizklāti.
Vēlēšanas notiek kārtās – ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu – 51 – skaitu, tad par visiem kandidātiem tiek balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā kārtā izslēdzot to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.
Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunajām vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Iepriekš visi trīs augstā amata kandidātu viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu". Intervijas ar Valsts prezidenta amata kandidātiem var atrast šeit.
Savukārt iepazīties ar Valsts prezidenta amata kandidātu sniegtajām ziņām par sevi ver šeit. Viņu sniegto informāciju nosaka Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 5. pants.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!