Valsts prezidenta amatā ievēl Egilu Levitu  (608)

Uz Valsts prezidenta posteni kopā pretendēja trīs personas. Koalīcijas deputāti pieteica Levita kandidatūru, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam izvirzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti - parlamentārieti Didzi Šmitu. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Par Levitu balsoja 61 deputāts, pret – 32. Par Jansonu balsoja 8 parlamentārieši un 85 – pret, savukārt par Šmitu balsoja 24 deputāti un 69 – pret.

Kopumā tika izsniegtas 95 vēlēšanu zīmes, taču par derīgām atzītas 93. Kā liecina Saeimas balsu skaitītāju protokols, Andas Čakšas (ZZS) un Māra Kučinska vēlēšanu zīmes atzītas par nederīgām.

Valsts prezidenta vēlēšanām iepriekš varēja sekot līdzi video un teksta tiešraidē portālā "Delfi".

Jau ziņojām, ka "par" Levitu kā Valsts prezidentu bija gatava balsot "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) , Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt, cik daudz jāvārdu Levits iegūs no partijas "KPV LV", līdz trešdienai nebija skaidrs. Balsojuma dienas rītā partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs paziņoja, ka "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols, ko sevī ietver 11 deputāti, ir pieņēmis lēmumu Valsts prezidenta amatā atbalstīt Levitu.

Atgādinām, ka saskaņā ar likumu par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Pirmo reizi prezidentu vēl, atklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.

Egils Levits dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, palīdzot definēt Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kļuvis par tieslietu ministru un ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā, bet pēc tās demisijas no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.

Kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits iesaistījies arī Satversmes preambulas izstrādē, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidota latviešu nācijas pastāvēšanai.

Pirmoreiz kā potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts viņš pieminēts 2007. gadā, bet tolaik no kandidēšanas atteicies. 2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja Nacionālā apvienība, bet viņš vēlēšanās zaudēja Raimondam Vējonim.