LU rektora vēlēšanu skandāls: sasauc Satversmes sapulces ārkārtas sēdi  (51)

Kā informēja augstskolā, LU rektors Indriķis Muižnieks izdevis rīkojumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu 6. jūnijā pulksten 15, lai "stiprinātu tiesiskumu un universitātes reputāciju".

Sēdē plānots izveidot darba grupu Satversmes sapulces nolikuma pilnveidošanai, kā arī vēlēt Senātu un izskatīs citus būtiskus jautājumus.

Paredzēts, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš ziņos par 24.maijā notikušajām Satversmes sapulces Akadēmiskās šķīrējtiesas, senatoru un rektora vēlēšanām.

Tāpat plānota darba grupas izveide Satversmes sapulces nolikuma pilnveidošanai.

Jau vēstīts, ka 24. maijā LU Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks. Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki.

Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs LU rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa uzsvēra, ka tas tiks darīts, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par neskaidrībām saistībā ar LU rektora vēlēšanām. Ministrija "rūpīgi izvērtēs" minēto, pirms valdībā iesniegt rīkojuma projektu par Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu amatā.

Muižnieks ir pārliecināts, ka universitātes vadībā atkārtoti ievēlēts leģitīmi. Muižnieks skaidroja, ka, pamatojoties uz LU Satversmes sapulces nolikumu, būtiski ir saprast, ka vēlēšanās notiek balsojums "par" nevis "pret" kandidātu. Tas nozīmē, ka, lai tiktu ievēlēts, vienam rektora amata kandidātam jāsaņem lielāks balsu skaits nekā otram amata pretendentam.

Muižnieks atzina, ka ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt rektora vēlēšanu rezultātus, ir runāts. Fakultāte solījusi sagatavot iesniegumu, kurā formulēti jautājumi, uz kuru pamata apšaubāmi vēlēšanu rezultāti.

Arī LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš nesaskata nepieciešamību rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas.

Viņš norādīja, ka sasaukt Satversmes sapulci, lai rīkotu atkārtotas rektora vēlēšanas, var gadījumos, kad notikušas kādas prettiesiskas darbības, piemēram, kļūda balsu skaitīšanā vai citas. Šī iemesla dēļ Kļaviņš uzskata, ka iespēja organizēt jaunas vēlēšanas nepastāv.

Pēc Kļaviņa paustā, liela daļa kolēģu nav apmierināti ar vēlēšanu rezultātu, tāpēc iecerēts mācībspēkam skaidrot Satversmes sapulces lēmumu. Viņš gan neizprotot kolēģu argumentus, ar kuriem tiek pausts, ka vēlēšanas nav notikušas leģitīmi.

Kļaviņš atzīmēja, ka Latvijas Universitātē ir normatīvā regulējuma hierarhija, kas nozīmē, ka akti atšķiras pēc to svarīguma. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka Satversmes sapulces nolikums ir jaunāks un no Satversmes izrietošs, tas ir uzskatāms par augstāku normatīvo aktu, uz ko arī Kļaviņš balstījis savu lēmumu.

Vienlaikus Kļaviņš norādīja – ja pierādīsies, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, interpretējot vēlēšanu rezultātu, viņš atkāpsies no Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata.