Vīrs no Pakistānas, mīļotais no Ukrainas jeb kā Latvijas sievietes kļūst par preci

Šī publikācija ir rakstu sērijas ceturtā daļa. Ar pirmo daļu "Loverboy" iespējams iepazīties šeit, bet otro "Pārdots. Kā izskatās verdzība mūsdienu Latvijā" šeit. Trešā daļa "'vergu pansionāts' Jelgavas pusē" pieejama šeit.

Pirms vairākiem gadiem Latvijā fiktīvās laulības bija teju kā epidēmija. Provinces meitenes masveidā izbrauca uz Īriju un Angliju, kur par solīto atlīdzību reģistrēja laulību ar Pakistānas, Afganistānas, Bangladešas, Indijas pilsoņiem. Ap 2010. gadu toreizējais ONAP Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa, kas šobrīd darbojas biedrībā "Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības", ierosināja cīnīties ar fiktīvajām laulībām likumdošanas līmenī. "Tādiem "vīriem" sieviete ir runājošs īpašums, ar kuru var darīt visu, kas vien ienāk prātā," saka Vaišļa.

Pēdējā laikā parādījusies jauna tendence – līgavaiņi no Ukrainas, stāsta Vaišļa. Labākas dzīves un darba meklējumos ik dienu Latvijā ierodas desmitiem ukraiņu. Lai iekārtotos, viņi meklē fiktīvas sievas: "Viņu sociālā situācija šobrīd ir sliktāka nekā mūsējā. Vai atceraties, kā deviņdesmito gadu sākumā mūsu cilvēki brauca nelegālos darbos uz Vāciju vai Dāniju? Tagad ukraiņu acīs mēs esam tik turīgi, ka viņiem šķiet vērts braukt pie mums peļņā un mēģināt palikt, izmantojot "sievu"." Kā norāda Vaišļa, ja tiks pierādīts, ka laulība ir fiktīva, krimināli sodīti tiks abi laulātie.