Komisija virza izskatīšanai plenārsēdē jautājumu par Zakatistova izdošanu  (72)

Komisijas deputāte Linda Ozola (JKP) gan sākotnēji ierosināja jautājumu par kolēģa izdošanu atlikt līdz Satversmes tiesas (ST) spriedumam par Saeimas Kārtības ruļļa atbilstību Satversmei. Lieta tika ierosināta pēc kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša (JKP) pieteikuma.

Ozola skaidroja, ka Zakatistova lietai ir ilgs noilguma termiņš, kā arī vasarā ir atvaļinājumu laiks, līdz ar to iespējams lieta nevirzīsies uz priekšu gana raiti. Ozola norādīja, ka lietu pēc Juraša pieteikuma ST skatīs rudenī, tā kā Zakatistova lietai nav noilguma iestāšanās risks, ja tiks sagaidīts ST spriedums. Ozolas ierosinājumu atbalstīja arī Normunds Žunna (JKP).

Savukārt Raivis Dzintars (NA) bija diezgan skeptisks par šādu variantu, norādot, ka ir iespējami riski par nevienlīdzīgu attieksmi pret deputātiem. Arī komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) bija līdzīgās domās: "Lai būtu vienlīdzīga attieksme pret jebkuru deputātu, mans personiskais ierosinājums būtu atbalstīt lēmumprojektu par Zakatistova izdošanu."

Par Zakatistova izdošanas atlikšanu līdz ST spriedumam balsoja četri komisijas deputāti. Savukārt par lēmumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē – deviņi tautas kalpi. Par lēmumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā balsoja komisijas deputāti no Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības, "Jaunās Vienotības", "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!", savukārt pret - komisijas locekļi no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "KPV LV".

Plānots, ka Saeima par "KPV LV" frakcijas vadītāja izdošanu lems jau ceturtdien, 6. jūnijā.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes, vaicāts par lietas termiņiem, atbildēja, ka negribētu izteikt precīzas prognozes, kad lieta varētu nonākt tiesā, bet plānots, ka tas būs vēl šogad.

Ja Saeima lems izdot Zakatistovu kriminālvajāšanai, tad prokuroram būs nepieciešams uzrakstīt lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības un pēc tam viņam to izsniegt.

Lūgts vērtēt Saeimas komisijas deputātu ilgo ceļu līdz lēmumam par jautājuma virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē, prokurors nesaskatīja to kā kavēšanos. "Faktiski process kādā lemj jautājumu par Saeimas deputātu izdošanu kriminālvajāšanai nav detalizēti atrunāts likumos un citos tiesību aktos," paskaidroja prokurors. Vaicāts, vai būtu nepieciešams šo procesu atrunāt, Urbāns atbildēja, ka, iespējams, varētu to darīt, jo šobrīd deputāti var diezgan brīvi lemt par procedūru.

Tāpat procesa virzītājs norādīja, ka pusotram mēnesim, kurā Saeimas komisija nonāca pie lēmuma, nebūs nekādas ietekmes uz lietu un tās tālāko virzību. Lietas noilgums ir 15 gadi.

Zakatistovs pēc komisijas lēmuma žurnālistiem norādīja, ka komisijai bija tiesības lemt par viņa izdošanu. Patlaban viņš no partijas "KPV LV" frakcijas vadītāja amata atkāpties negrasās. Savukārt, kā pats balsos jautājumā par izdošanu kriminālvajāšanai, Zakatistovs neatklāja, norādot, ka rūpīgi izvērtēs to.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) marta beigās nosūtījis krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret uzņēmēju Viesturu Tamužu un Saeimas deputātu Zakatistovu. Attiecībā uz uzņēmēju Tamužu prokurors jau aprīļa sākumā pieņēma lēmumu par viņa saukšanu pie kriminālatbildības, bet mazliet vēlāk vērsās arī Saeimā, lūdzot kriminālvajāšanai izdot Zakatistovu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo jautājumu vērtē jau kopš 25. aprīļa komisijas sēdes. Toreiz komisija nolēma par izdošanu lemt sēdē 15. maijā, lai varētu arī uzklausīt prokuroru.

Savukārt 15. maijā sēdē komisija lēma dot deputātiem laiku iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

Iepriekš komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule žurnālistiem norādīja, ka neuzskata, ka tik ilgs lēmuma pieņemšanas laiks būtu vērtējams kā lietas novilcināšana no deputātu puses. Savukārt taujāta, kāpēc deputāti jau kopš 25. aprīļa komisijas sēdes nevarēja iepazīties ar materiāliem, lai 15. maijā varētu jau lemt, Kursīte-Pakule norādīja, ka tas nebija iespējams, jo nebija komisijas sēdes un balsojuma par to.

Kā ziņots, kriminālprocesā sākts process arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskai personai.

KNAB ieskatā Tamužs un Zakatistovs vienojušies par naudas izkrāpšanu no kompānijas "Eco Baltia", kurā Tamužs ir padomes priekšsēdētājs.

Tamužs maldinājis uzņēmuma amatpersonas par Zakatistova konsultāciju nepieciešamību. KNAB kriminālprocesā secinājis, ka par līgumos noteiktajām konsultācijām samaksāti 26 620 eiro, taču patiesībā šādas konsultācijas nemaz nav sniegtas.

Pats Zakatistovs jau iepriekš žurnālistiem paudis, ka noliedz jebkādu vainu, kā arī skaidrojis, ka viņš Tamuža uzdevumā pētījis atkritumu biznesu Eiropā – izstrādājis pētījumu par atkritumu apsaimniekošanu visās Eiropas galvaspilsētās.