Valsts kancelejā skaidro, ka trauksmes celšanas tiešsaistes ziņojuma forma ir aizpildāma, veicot trīs vienkāršus soļus. Pirmajā ir jāizvēlas iestāde, pie kuras vērsties. Otrajā – jāapraksta darba vietā novērotais pārkāpums un iespējamais kaitējums sabiedrībai. Savukārt trešajā – jānorāda kontaktinformācija, lai iestāde varētu sazināties ar trauksmes cēlēju un aizsargāt viņu no sekām, ja tādas būs radušās trauksmes celšanas dēļ.
Celt trauksmi, kā skaidro kancelejā, var tikai fiziska persona, sniedzot iespējami aktuālas, konkrētas un skaidras ziņas. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija var palīdzēt ātrāk saprast, kā problēmu novērst.
Tāpat kā līdz šim trauksmes celšanas ziņojuma veidlapu var arī lejuplādēt un aizpildīt savā datorā vai izdrukāt un aizpildīt, rakstot ar roku.
Valsts kanceleja atgādina, ka trauksmes cēlējam ir jārīkojas atbildīgi, sniedzot informāciju par tādiem pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē un var kaitēt plašākas sabiedrības interesēm. Informēšanai par personīgu interešu aizskārumu vai ar darba vidi nesaistītiem pārkāpumiem Valsts kanceleja aicina izmantot citus risinājumus.
Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs tika saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14, un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības, skaidro Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja izstrādājusi arī labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, kā arī vadlīnijas par to, kā izskatāmi trauksmes cēlēju ziņojumi, atgādina kancelejā.