Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu.
Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana. 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro. Vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš atteicies no valsts garantētā dzīvokļa.
Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro.
Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem, norāda raidījums. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.
“Tik, cik laika gaitā mainās īpašumu cena, ja īpašums bija jāpērk, būvniecības cenas. Bet platības, dzīvokļu līmenis, iekārtojuma līmenis – tas ir vienāds. Tātad nekādu ekstru vienam vai otram prezidentam nav,” norāda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.
Par eksprezidentu transporta izdevumiem pārliecināties esot grūtāk, pauž raidījums. Valsts prezidenta kanceleja transportu nodrošina tikai Guntim Ulmanim, kura vajadzībām nomā 57 tūkstošus eiro vērtu 2015. gada izlaiduma “Toyota Land Cruiser 150”.
Pārējiem eksprezidentiem auto kopā ar apsardzi nodrošina Aizsardzības ministrijai pakļautā Militārā policija. No ministrijas skaidrojuma izriet, ka konkrēts auto katram eksprezidentam neesot piešķirts – viņi pārvietojas ar sešām dažādām automašīnām, kuras var tikt izmantotas arī citu amatpersonu vajadzībām.
Šie auto ir 2012. gada “Audi” ar sākotnējo vērtību 93 tūkstošu eiro apmērā, divi “Volkswagen” ar sākotnējo vērtību virs 50 tūkstošiem, kā arī 2016. gada “Toyota” un divas pērnā gada izlaiduma “Škodas”, kuru vērtību ministrija neatklāj, norādot, ka šie spēkrtati tiek nomāti.
Konkrētus gada izdevumus par transportu var noteikt tikai Ulmanim, kuram auto nodrošina Valsts prezidenta kanceleja. Ulmaņa transportam 2018. gadā tērēti aptuveni 60 tūkstoši eiro – lielāko daļu izdevumu veido šoferu algošana.
Ja pieņem, ka pārējo eksprezidentu transporta izdevumiem tiek tērēta līdzīga summa, tad kopumā visu četru bijušo prezidentu uzturēšanai, kopā ar dzīvokli, sekretāri un bijušo prezidentu pensiju, valsts 2018. gadā tērējusi vairāk nekā 500 tūkstošus eiro, liecina raidījuma aplēses.
Pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru beigām Raimondam Vējonim būs mazāk labumu nekā viņa kolēģiem, jo spēkā stājušās izmaiņas, kas nosaka – bijušajiem Valsts prezidentiem vairs nepienāks tik lieli labumi kā agrāk.
Ierobežot eksprezidentu privilēģijas savulaik rosināja prezidents Bērziņš, kurš jau stājoties amatā bija miljonārs. Bērziņa priekšlikumus gatavoja viņa toreizējais juridiskais padomnieks Edgars Pastars. “Likās, ka dažkārt tā ir pārmērība. Īpaši ar luksus automobiļiem. Attiecībā uz dzīvokli likās, ka eksprezidentiem varbūt ir pašiem jādod brīvība izvēlēties, kur dzīvot un kā organizēt savus reprezentācijas darbus,” LNT raidījumam norāda Pastars.
Pēc Bērziņa rosinājuma Saeima noteica, ka valsts eksprezidentiem dzīvokļus vairs nepirks. Vējonis apliecinājis, ka pēc prezidentūras beigām plāno atgriezties Ogres daudzdzīvokļu namā, kur viņam ir dzīvoklis. Lai kompensētu nesaņemto dzīvokli, Vējonim un nākamajiem eksprezidentiem vienlaikus palielināts bijušo prezidentu pabalsts.
Esošie eksprezidenti saņem pabalstu 50% apjomā no prezidenta algas – tie ir 2125 eiro “uz rokas”. Savukārt Vējoņa ikmēneša pensija būs 85% apmērā no prezidenta algas – 3613 eiro pēc nodokļiem.
Kopā ar paaugstināto pensiju Vējonis, tāpat kā esošie eksprezidenti, tiks pie sekretāres un apsardzes. Viņam pienāksies arī auto, bet tam tagad ir noteikti cenu “griesti” – spēkrata vērtība nedrīkstēs pārsniegt 36 tūkstošus eiro. “Automašīna ir nevis luksus klases automašīna, kādas kādreiz bija iegādātas pat par 85 tūkstošiem eiro, [bet] tāda vidusklases, ne pārāk varbūt spoža automašīna. Bet, kas kalpo galvenajam mērķim,” izmaiņu būtību skaidro bijušais prezidenta Bērziņa juridiskais padomnieks Pastars.