Jazgerdi ieskatā AP iesniegtais likumprojekts ir labs, turklāt tas ir domāts, kā simbolisks žests, kas palīdzēs atjaunot ebreju kopienas dzīvi Latvijā.
Īpašais sūtnis nepiekrīt tam, ka šāda iniciatīva spēj atjaunot vēsturisko taisnīgumu. "Tam nav šāda mērķa," piebilda Jazdgerdi, uzsverot, ka nekāds naudas apjoms nevienu neatgriezīs atpakaļ. Tomēr, viņaprāt, šāda likumprojekta apstiprināšana palīdzētu vienoties par sarežģīto Latvijas vēstures posmu.
AP priekšlikumu Jazdgerdi vērtē kā visaptverošu, norādot, ka iepriekšējais lēmums, kad ebreju kopienai Latvijā atdoti vairāki nekustamie īpašumi, bija labs, taču fragmentēts solis. Visaptveroša pieeja, viņaprāt, ļaus aizvērt šo vēstures nodaļu, tai pieliekot punktu.
Jazgerdi uzskata, ka Latvijā ir ļoti laba privātīpašumu restitūcijas likumdošana, kas ļāvusi citām kopienām iepriekš atgūt savus īpašumus. "Citiem ir bijušas iespējas pieprasīt īpašumus, kas bijuši komunistu nacionalizēti. Šis konkrētais likumprojekts risina ebreju kopienas īpatnības - kopienas īpašums nekad netika atgriezts tādā mērā, kā tas noticis attiecībā pret citām kopienām. Es nesaku, ka nav notikušas citas netaisnības attiecībā pret pārējiem un ka visi izjūt taisnīgumu," pauda īpašais sūtnis.
Kā ziņots, Saeima šodien lems par AP rosināto likumprojektu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, kas paredzēja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.
Politiskā spēka piedāvājums paredzēja šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā. Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Tāpat ziņots, ka 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.
Pilnu interviju ar ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos iespējams lasīt sadaļā "LETA+": http://www.leta.lv/plus/AF3D523E-591C-45E6-9A51-89ABC4889007/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
