"Tas, ka šo filmēto liecību paliek vairāk, visticamāk, ir tāpēc, ka cilvēkiem palielinās arī tehniskās iespējas un zināšanas, kā ātri kaut ko nofilmēt. Otra paralēla taisnība ir tā, ka lāču vienkārši paliek vairāk. Patlaban, no maija līdz jūnijam lāčiem ir riests," stāsta Ozoliņš.
Ozoliņa skatījumā lāči, kas nofilmēti pie Valmieras, varētu būt aptuveni aptuveni divus vai trīs gadus veci. "Viņi baidās no lielajiem lāču tēviņiem, kuri meklē mātītes, ar ko pāroties. Viņi līdz ar to var veikt lielus attālumus. Tāpat tālu ceļu šajā laikā var mērot arī tēviņi, kuri to dara, lai atrastu riesta partneres. Šobrīd šī intensīvā lāču fiksēšana notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Es sazinos ar saviem kolēģiem ārvalstīs, lāči šogad ir parādījušies vietās, kur tie simtiem gadu nav bijuši. Es to skaidroju ar sugas aizsardzības politiku," vērtē pētnieks.