Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) robežsargu trūkumu piedāvā risināt, samazinot atsevišķu izšauto zenītraķešu daudzumu, un tām paredzēto naudu novirzīt 30 karavīriem, kas iesaistītos austrumu robežas robežapsardzībā, piektdien vēstī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
LTV skaidro, ka robežas uzraudzību atvieglotu žogs, taču tā izbūve kavējas, jo trūkst aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpēc robeža jāsargā fiziski – patrulējot - , bet Valsts robežsardzei pietrūkst cilvēku.
"Mums nākotnē nāk papildus vēl izaicinājumi. Pirmais ir Silenes Pāternieku kontrolpunkts, kur būs papildu joslas. Otrs – "Frontex" regula, kur uz Eiropas ārējām robežām būs jāsūta savi cilvēki, un tai pašā laikā "Frontex" regula prasa, lai nemazinātos sava kapacitāte robežapsardzībā," skaidro Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.
Iekšlietu ministrs robežsargu trūkumu piedāvā risināt, piesaistot karavīrus. "Ziniet, Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) finansē tie paši nodokļu maksātāji. Tikai atšķirībā no NBS, kam ir 2% no IKP, šādas privilēģijas nav Iekšlietu ministrijai," skaidrojis Ģirģens.
LTV skaidro, ka pēdējos gados Aizsardzības ministrija (AM) ieguldījusi savu naudu arī robežsardzes attīstībā, piemēram, virsnieku sagatavošanā. "Protams, ka tas paņem mūsu resursus. Protams, 25 robežsargi, kas ir nometnē, par to visus izdevumus, kas ir par ekipējumu, bruņojumu, ieročiem un ēdināšanu, sedzam mēs," saka NBS Mācību pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Roberts Innuss.
Vēl septiņi miljoni eiro no aizsardzības budžeta iepriekšējos gados atvēlēti robežsardzes pārapbruņošanai. Iekšlietu ministrs gan sūdzas – visi ieroči nav saņemti. Tāpat viņš prasījis armijai nodrošināt formas robežsargiem, bet tā vietā saņēmis ieteikumu, kur tās lētāk nopirkt.
Ministra ieskatā patrulēšanai gar robežu ik dienu vajag 30 karavīrus, kuri pakļautos Valsts robežsardzes komandieriem, taču viņu darbs būtu jāapmaksā AM.
"Ja mēs samazināsim atsevišķu izšauto zenītraķešu daudzumu un šo naudu novirzītu šiem te 30 cilvēkiem, manuprāt, izveidotos lieliska sadarbība, un abas puses būtu apmierinātas un tiktu praktiskā veidā stiprināta valsts robežas apsardzība," paudis Ģirģens.
"Šāds izteikums ir augstākā mērā nekorekts. Ja tiešām ir problēmas, ka ar saviem resursiem nevar tikt galā ar robežsardzes jautājumiem, mēs esam gatavi radikāliem soļiem. Mēs MK virzīsim jautājumu, ka pārņemam austrumu robežas kontroli. Ar visiem tiem cilvēkiem un budžetu. Un mēs to izdarīsim tik pat efektīvi kā AM," noteicis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pabrika piedāvājumu Ģirģens gan vērtē kritiski, norādot, ka bruņotajiem spēkiem atšķirībā no robežsardzes nav civilo funkciju. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības regulām. Līdz ar to Ģirģens sola par to runāt koalīcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!