Aizsardzības ministrs aicina apzināt un godināt Neatkarības kara varoņus  (4)

"Mūsu valsts brīvība bija jāizcīna vairākās frontes pusēs un, kā teicis Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste "nav pasaulē nevienas tautas, kas savu neatkarību ir ieguvusi bez asinīm". Mūsu karavīri 20. gadsimta pirmajā pusē savu zemi, savu dzimteni aizstāvēja neskaitāmas reizes un apliecināja to, ka ar ticību idejai var pārvarēt pārspēku. Tādēļ ir svarīgi atcerēties un godināt mūsu varoņus ne tikai centrālajos valsts pasākumos un lielās jubilejās, bet gan darīt to katru gadu!" norāda Pabriks.

Viņš aicina pašvaldības, mācību iestādes un Latvijas iedzīvotājus apzināt varoņus un turpināt pirmās brīvvalsts laikā uzsākto tradīciju godināt tos Varoņu dienā.

"Šis ir laiks, kad savā pašvaldībā vai dzimtā apzināt mūsu varoņus un vietas visā Latvijā, kur viņi krituši vai guvuši uzvaras par mūsu valsts brīvību un neatkarību. Godināšana nav tikai ziedu nolikšana, tā ir arī atcerēšanās par Latvijas karavīru paveikto un latviešu identitātes būtiskas daļas nodošana nākamajām paaudzēm. Mūsu varoņi nav pelnījuši tikt atstāti aizmirstībā," uzsver Pabriks.

Aizsardzības ministrs skaidro, ka iedzīvotāji pēc padomju okupācijas aktīvi iesaistījušies Latvijas Kara muzeja krājuma papildināšanā ar priekšmetiem, kas padomju okupācijas gados ilgstoši bija slēpti. Muzeja pamatkrājumā ir vairāk nekā 25 400 vienības, no kurām daļa atspoguļo Latvijas izveidošanās un pastāvēšanas periodu no 1918. līdz 1940. gadam.

Par godu Latvijas armijas simtgadei, pērn novembrī Latvijas Kara muzejā tika atklāts īpašs albums, kurā ar stāstiem par savas dzimtas karavīriem dalījušies jau vairāki simti iedzīvotāju. Sabiedrība joprojām tiek aicināta papildināt šo albumu ar jaunatklātiem stāstiem vai fotogrāfiju kopijām, kas atspoguļo Latvijas vēstures varoņus.

Jau ziņots, ka 22. jūnijā Cēsīs norisināsies virkne pasākumu, pieminot 1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas un svinot varoņu gūto uzvaru.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100. gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnes sadaļā "Latvijas armijai 100".