Igaunijas un Latvijas prezidenti Cēsīs uzsver sabiedroto nozīmi brīvības nodrošināšanā  (68)

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atgādināja, ka Cēsu kaujās, kopīga likteņa iedvesmoti, latviešiem palīgā steidzās igauņi. "Karavīru varonība un izcīnītā uzvara Cēsu kaujās atnesa mums pārliecību, ka kopā uzvarēsim pretiniekus un izcīnīsim neatkarīgu Latviju, un nosargāsim neatkarīgu Igauniju," viņš sacīja.

Vējonis uzsvēra, ka arī 100 gadus pēc šīm kaujām Latvijas un sabiedroto karavīri stāv plecu pie pleca, aizstāvot svarīgas vērtības un kopā cīnoties par cilvēktiesībām, tautu pašnoteikšanos, brīvību un taisnīgumu arī ārpus mūsu valstu robežām.

Kā atzīmēja Kaljulaida, neatkarības cīņu uzvaras pierādīja, ka Igaunija un Latvija pelnījušas neatkarību un valstiskumu. Tās pierādīja, ka politiskie stāvokļi un šķietami bezcerīga situācija nav nepārvarami šķēršļi, ja vien paši vēlamies un uzdrīkstamies uzstāt uz brīvību, viņa sacīja.

"Mūs atbalsta arī sabiedrotie bez kuriem mēs nebūtu spējuši uzvarēt pirms 100 gadiem un arī tagad. Mums jāuztver 1939. gads nevis kā traģiskā neizbēgamība, bet kā liktenīga kļūda, kas gadās, kad tiek aizmirstas mūsu brīvības cīņu mācības. Tagad esam pārliecināti, ka šādas kļūdas nekad netiks atkārtotas. Tagad zinām, ka Baltijas valstu brīvību var veiksmīgi nodrošināt tikai tad, ja mēs rīkojamies kopīgiem spēkiem un sadarbojamies ar mūsu sabiedrotajiem - tieši tā kā mēs darījām pirms 100 gadiem un uzvarējām. Mēs vienmēr zaudējam, ja esam pa vienam - kopā mēs vienmēr uzvaram," uzsvēra Kaljulaida.

Igaunijas prezidente runu noslēdza ar saules mūža veltījumu Igaunijai un Latvijai.

Vējonis savā uzrunā arī uzsvēra, ka pagātne ir devusi mūsu tautai īpašu privilēģiju. Mūsu zemes vēsturē ir atrodami neskaitāmi piemēri, no kuriem varam mācīties, kā cīnīties par savas zemes brīvību un uzvarēt milzīgu pārspēku. Šodien svinam Latvijas Uzvaras dienu, pieminot izšķirošos notikumus pie Cēsīm mūsu valstu Brīvības cīņās pirms simts gadiem, sacīja Vējonis.

Prezidents atgādināja, ka uzreiz pēc Latvijas valsts izveidošanas sākām veidot savu armiju. Viņš sacīja, ka pirms 100 gadiem uz aicinājumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti atsaucās gan veci, gan jauni, daudz bija tādu, kas nekad iepriekš nebija rokās ņēmuši ieročus - latviešu studenti, kas bija vieni no pirmajiem, kas stājās Latvijas aizsardzībai.

"Kaut arī viņi bija vāji apbruņoti un trūcīgi apģērbti, tomēr stipri ticībā savai tēvzemei. Tā bija viņu ticība brīvas, taisnīgas un pašu pārvaldītas Latvijas idejai, kura atšķīra tos no pretiniekiem," uzsvēra prezidents.

"Šodien parādē redzam mūsu karavīrus gadsimtu vēlāk - labi ekipētus un bruņotus. Redzam virsniekus un karavīrus, kuru profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē un kuri ik dienas iestājas par mūsu valsts un visas Eiropas drošību," teica Vējonis.

Prezidents pauda, ka arī mūsdienās viņus vieno varonības gars - gatavība ziedoties un bezbailība jebkura pārspēka priekšā, aizstāvot savu tēvzemi un brīvību. "Šodien, simts gadus vēlāk, mēs pulcējamies Cēsīs - pilsētā, kur izšķīrās Latvijas un Igaunijas valstu liktenis. Atcerēsimies, kā izcīnījām savu zemi, lai vienmēr apzinātos, cik svarīgi to nosargāt," uzsvēra Vējonis.

Atzīmējot Uzvaras dienu un Cēsu kauju simtgadi, Igaunijas prezidente un Vējonis šodien Cēsīs, Vienības laukumā pieņēma militāro parādi, kuras laikā sekoja abu amatpersonu uzrunas.

Jau ziņots, ka šodien Cēsīs norisinās virkne pasākumu, pieminot 1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas un svinot varoņu gūto uzvaru.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.