Foto: No Ulmaņa līdz Levitam – prezidents kā toņa noteicējs un tradīciju lauzējs  (202)

Inaugurācijas baļļu laiks Latvijā sākās ar Gunta Ulmaņa otro termiņu 1996. gadā. Kopš tā brīža inaugurācijas pasākumi vienmēr rīkoti 8. jūlijā – zvēresta došanas dienā. Ulmaņa inaugurācijas balle norisinājās Rīgas pils Svētku zālē, pats Ulmanis gan sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka negribētu to saukt par balli, bet gan par inaugurācijas pasākumu.

Inaugurācijas pasākumu aizsācējs, vaicāts, kāpēc pasākums rīkots tikai līdz ar prezidentūras otro termiņu, atminas, ka "1993. gadā mēs visi bijām patrioti un ļoti entuziastiski un emocionāli bagāti, un nevajadzēja rīkot atsevišķu pasākumu. Visa Latvija līksmoja, toreiz bija Atmodas laika turpinājums". Arī tagad, atskatoties uz tā laika notikumiem, Ulmanis pauž uzskatu, ka īpašu pasākumu tolaik nevajadzēja rīkot un atceras, ka viņš gājis ielās, braucis uz ciematiem un pilsētām, "tā bija tā mūsu balle toreiz".

Vaicāts, kas 1996. gadā bijis savādāks, eksprezidents skaidro, ka tolaik stabilizējās institūciju un tradīciju jēdziens. Latvija sekoja rietumvalstu paraugiem. No 1993. līdz 1996. gadam Latvija bija pirmsskolas vecumā – mēs mācījāmies, kā rīkoties, kā darboties un kā pieņemt lēmumus, atminas Ulmanis. Līdz ar 1996. gada inaugurācijas pasākumu bija jāmācās, kā šāda veida pasākumus rīkot, ko vilkt mugurā, kādu kārtību ievērot.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Levits būs sestais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Turpinājumā līdzšinējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis pie Rīgas pils simboliski nodos pils atslēgas Levitam. Dienas noslēgumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks sarīkojums par godu Valsts prezidenta Levita inaugurācijai. Tieši šis pasākums raisījis pamatīgas diskusijas. Tam par pamatu ir lēmums uz sarīkojumu viesus ielūgt bez dzīvesbiedriem. Par šādu kārtību trauksmi cēla komponists Zigmars Liepiņš, kurš šo nosacījumu dēļ ir atteicies piedalīties svinīgajā pasākumā.

Kā iepriekš skaidroja Levita padomniece Aiva Rozenberga, viesi ielūgti bez dzīvesbiedriem, lai būtu iespējams vienā telpā sapulcēt maksimāli plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku.

Vaicāts par Levita izvēli, Ulmanis ir izvairīgs, uzsverot, ka katram prezidentam ir savs viedoklis un plāni. Proti, Levits pasākuma vietas izvēli – bibliotēku – ir saistījis ar savu tālāko darbību. Tā ir jaunā prezidenta izvēle, kas jārespektē, portālam "Delfi" uzsver eksprezidents.

Lai gan pirmdien plānotais pasākums nebūs balle "šī vārda tautiskā izpratnē", Ulmanis to ļoti gaida. Tā nav tikai deja un šampanieša glāze, tā būs tikšanās ar māksliniekiem, dzejniekiem, rakstniekiem, politiķiem, kurā visi apmainīsies domām un viedokļiem, paredz eksprezidents.

Portāls "Delfi" atgādina, kā līdz šim Latvijā norisinājušies prezidentu inaugurācijas pasākumi.

Līdzšinējais Valsts prezidents Vējonis gāja sava priekšteča – Andra Bērziņa pēdās. Viņš nerīkoja inaugurācijas balli, taču solīja tādu rīkot par godu Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai – 2018. gadā.

Vējoņa pirmā darba diena Valsts prezidenta amatā sākās ar svinīgā solījuma došanu un valsts apbalvojumu saņemšanu, pēc tam viņš devās pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapiem, lai noliktu ziedus.

Pēcāk sekoja simboliskā Valsts prezidenta amata pārņemšanas ceremonija Melngalvju namā un viņa inaugurācijai veltīts pasākums.

Bērziņš augstajā amatā stājās 2011. gada 8. jūlijā. Tieši viņš lauza iepriekš aizsākto tradīciju un inaugurācijas balli nerīkoja. Tolaik Bērziņš pauda, ka prezidentam balle jārīko pēc labi padarīta darba, bet viņš vēl ir tikai darba sākumā, tādēļ neredz iemeslu svinībām.

8. jūlija rīts Bērziņam sākās ar svinīga solījuma sniegšanu un uzrunu Saeimas sēdē. Tālāk sekoja valsts augstākā apbalvojuma saņemšana un sasveicināšanās ar valsts augstākajām amatpersonām. Pirmajā darba dienā Bērziņš piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapos un vēroja svinīgo godasardzes maiņu pie Rīgas pils, kā arī pārņēma pils atslēgas.

Inaugurācijas balles vietā savas pirmās darba dienas izskaņā Bērziņš apmeklēja savu pirmo skolu – Nītaures vidusskolu Amatas novadā. Jau pirmajā dienā prezidenta pārstāve paziņoja, ka Bērziņa korteža neizmantos skaņu signālu un bākugunis, arī ceļš uz Nītauri tika pavadīts bez tām.

Savukārt Valda Zatlera pirmā dara diena augstajā amatā sākās Doma baznīcā ar ekumēnisko dievkalpojumu. Tajā piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Latvijas Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgo baznīcas, Baptistu draudžu savienības un vecticībnieku pārstāvji. Dievkalpojumā tika aizlūgts par Zatleru, lai viņam godam izdotos pildīt savus pienākumus, kalpot visas tautas labā un savos lēmumos būt kopā ar Dievu. Pēc dievkalpojuma Zatlers Saeimā deva svinīgo zvērestu.

Tāpat jaunievēlētais prezidents nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pie Jāņa Čakstes kapavietas un citur. Vakarā Zatlers devās uz Jelgavu, kur notika viņa inaugurācijas balle. Pirms tās jaunievēlētais prezidents uzrunāja Jelgavas iedzīvotājus.

Uz balli Jelgavas pilī bija uzaicināti aptuveni 700 viesu. Balle sākās ar viesu svinīgo sasveicināšanos ar Zatleru,kas risinājās divas stundas, tam sekoja jaunievēlētā prezidenta uzruna, savukārt pēc tās – vakara neformālā daļa, kurā muzicēja Jelgavas bigbends.

Vaira Vīķe-Freiberga augstajā amatā atradās divus termiņus pēc kārtas no 1999. līdz 2007. gadam.

1999. gada 8. jūlijā, neilgi pirms prezidenta zvēresta došanas brīža, tika saņemts anonīms telefona zvans, par Rīgas pilī it kā ievietotu spridzekli. Pretterorisma vienība "Omega" pili pārbaudīja un nekādu bīstamu ierīci neatrada, secinot, ka tas bijis viltus izsaukums.

Pēc zvēresta Saeimā, dievkalpojuma Doma baznīcā un ziedu nolikšanas Brāļu kapos Vīķe-Freiberga devās uz balli Rundāles pilī. Tur viņa uzņēma ap 900 viesu.

Arī pēc četriem gadiem – 2003. gada 8. jūlijā – Vīķes-Freibergas otrreizējās inaugurācijas pasākumi sākās ar zvērestu Saeimā, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, sasveicināšanos ar iedzīvotājiem, dievkalpojumu Doma baznīcā un vainaga nolikšanu Brāļu kapos. Arī šoreiz balle norisinājās Rundāles pilī, toties lūgto viesu bija vairāk nekā 900.

Arī atvadu pieņemšanu par godu savas prezidentūras astoņiem gadiem Vīķe-Freiberga rīkoja Rundāles pilī, uz to aicinot jau ap 1000 viesiem.

Arī Ulmanis augstajā amatā bija divus termiņus pēc kārtas – no 1993. līdz 1999. gadam.

1993. gada 7. jūlijā Saeima par pirmo atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Ulmani. Prezidenta zvērestu Ulmanis deva ievēlēšanas dienā. Inaugurācijas balle netika rīkota.

Savukārt 1996. gada 8. jūlijā prezidents ar kundzi piedalījās svētbrīdī Doma baznīcā, kā arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, Brāļu kapos un pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa. Tās pašas dienas vakarā notika atjaunotās Latvijas vēsturē pirmā Valsts prezidenta inaugurācijas balle Rīgas pils Svētku zālē. Uz to bija uzlūgts ap 700 viesu.

"Es uzskatu, ka prezidentam inaugurāciju pieklājās taisīt pilī, tāpēc mēs jau toreiz, kad pils nebija līdz galam gatava, rīkojām tur inaugurāciju," portālam "Delfi" klāsta Ulmanis