Premjerministra Krišjāņa Kariņa pārstāvētās "Jaunās Vienotības" reitings sasniedzis augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā, trešdien ziņoja "Panorāma", atsaucoties uz jaunākā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto iedzīvotāju aptauju.
Par spīti pietiekami labajam rezultātam Eiroparlamenta vēlēšanās, kur "Saskaņa" tāpat kā "Jaunā Vienotība" ieguva divus mandātus, tās reitings ir krities. Salīdzinot ar jūniju, kritums nav būtisks - 1,7 procentpunkti, kas ir statistiskās kļūdas ietvaros. Sociologs Arnis Kaktiņš pieļauj, ka "Saskaņas" reitinga kritums ir saistāms arī ar partijas tēlu pēc Ušakova kā partijas līdera aiziešanas ēnā, bet kā galveno iemeslu tomēr min Rīgas domē notiekošo.
Savukārt "Jaunās Vienotības" reitings, pat ņemot vērā statistisko kļūdu, ir ievērojami kāpis, sasniedzot augstāko līmeni ne tikai kopš Saeimas vēlēšanām vai gada griezumā, bet veselu četru gadu laikā. Pēdējo reizi 10,5% aptaujāto gatavību balsot par "Jauno Vienotību" jeb toreizējo "Vienotību" pauda vien 2015.gadā.
Lielākais kritums savukārt ir Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas nu ierindojas sestajā vietā. Šim politiskajam spēkam popularitātes sarukums ir ievērojams, pat ņemot vērā statistisko kļūdu, un šis rādītājs - 4,6% aptaujāto atbalsts JKP ir zemākais kopš Saeimas vēlēšanām.
Kaktiņš ne par vienu no iepriekš minētajām izmaiņām nebrīnās un tās saista ar neseno Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem, kad "Jaunā Vienotība" ieguva divus mandātus, bet JKP palika aiz svītras.
"Tās partijas, kuras publiskajā telpā nepārprotami ir iezīmētas kā uzvarētāji, un tās ne vienmēr ir tās, kas ir savākušas visvairāk balsis, vienkārši publiskā telpa ir pateikusi - o, jā, šiem ļoti labi sanāca - tās parasti dabū augstāku popularitāti un otrādi. Tiesa, tas kas šeit ir ļoti svarīgi, un to liecina daudzu vēlēšanu vērošanas pieredze, šie efekti parasti ilgst un izvējo apmēram trīs mēnešu laikā. Līdz ar to es ieteiktu "Vienotības" cilvēkiem pārāk nesapriecāties un JKP cilvēkiem pārāk nebēdāties," sacīja Kaktiņš.
Trešo vietu ar nelielu samazinājumu, bet statistiskās kļūdas ietvaros ir Nacionālā apvienība ar 7,7%. Neliels kāpums savukārt "Attīstībai/Par!" - 6,8%.
Uz piekto vietu atkritusi opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība, kuru atbalsta 6,3% aptaujāto. Un tikai tad ir JKP, kuras reitings nokrities līdz 4,6%. Tālāk ar nelielu reitingu kāpumu seko partija "KPV LV". Gatavību balsot par šo politisko spēku jūnijā pauduši 3,4% aptaujāto.
Līdz trīs procentiem krities Latvijas Reģionu apvienības reitings. Kāpums līdz tādam pašam līmenim savukārt "Progresīvajiem", un teju nemainīgs palicis Latvijas Krievu savienības popularitātes līmenis.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādīja, ka vai nu noteikti neies uz vēlēšanām, vai arī, ka vēl nav izlēmuši, vai iet un par ko balsot.
Aptauja par politisko partiju popularitāti veikta laikā no 7. līdz 17. jūnijam, kas ir dažas nedēļas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un izlases kārtībā aptaujāts 891 Latvijas pilsonis. Viņiem tika jautāts, par kādu politisko partiju balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt.