Holokausts ir neaprakstāms savā brutalitātē un nepiedodamībā un tā upuri ir jāsaglabā mūžīgā piemiņā, šādu vēstījumu šodien uzrunā ebreju tautas genocīda upuriem pauda Valsts augstākās amatpersonas.
Pasākumā uzrunas teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un citi, diplomātiskā korpusa un ebreju kopienas pārstāvji.
Pabriks pauda, ka arī ikdienā ir jāskatās, ko var darīt, lai kaut daļēji atvieglotu situāciju saistībā ar šo nodarīto netaisnību un lai nekad neko līdzīgu nepieļautu nākotnē. Viņš akcentēja, ka "mēs nevaram atgriezt mirušos, mēs nevaram nekādā veidā kompensēt to, ko nozīmē cilvēka dzīvības zaudējums". Reizē aizsardzības ministrs norādīja, ka svarīgi kolēģiem politiķiem un sabiedrībai saprast, ka varam "kaut daļēji" virzīties šajā virzienā.
Pabriks norādīja, ka šajā kontekstā vēlas pieminēt likumprojektu, kas "karājas gaisā jau desmitiem gadu" un kuru ir pieņēmušas daudzas citas Eiropas valstis, tajā skaitā "kaimiņi lietuvieši".
"Es domāju, ka tas būtu godīgi, ja mēs tomēr saņemtos un pārkāptu pāri varbūt dažai neziņai, neinformētībai vai kādiem citiem iemesliem un spētu beidzot kaut daļēji, kaut finansiāli palīdzēt [atlikušajai] ebreju kopienai," pauda Pabriks, norādot uz vēsturisko netaisnību, kas izrāva no tautas miesas ebreju kopienu jeb mūsu līdzpilsoņus. Šāds solis viņu piemiņas vārdā atgrieztu, dotu iespēju zelt un plaukt Latvijā atlikušajai ebreju kopienai, uzsvēra politiķis.
Viņš norādīja, ka šāds solis būtu jāsper vēsturiskā taisnīguma dēļ un parādot, ka esam mācījušies no vēstures kļūdām. "Jā, Latvijas valsts nebija pie holokausta vainīga," pauda Pabriks, reizē norādot, ka paši varam pieņemt šos lēmumus kā demokrātiska valsts.
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība" jūnijā atsauca pašu rosināto likumprojektu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, kas paredzēja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.
Partijas likumprojektu atsaukušas, ņemot vērā deputātu iebildumus par to, ka nav notikušas diskusijas par iniciatīvu. Likumprojekts sabiedrībā raisīja pretrunīgus vērtējumus, izskanot arī kritikai par dažādiem ar šo ieceri saistītiem aspektiem.
Vējonis norādīja, ka ir aizritējuši gandrīz 80 gadi kopš holokausta šausmām, kad notika grūti aptverama traģēdija. Viņš akcentēja, ka holokausts gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas ebreju kopienu un ka klātesošie ir pulcējušies piemiņas pasākumā, lai skumjās godinātu holokausta upurus.
Vējonis norādīja, ka šī traģēdija Latvijā nebūtu notikusi, ja nacistiskā Vācija un PSRS nebūtu iznīcinājuši Latvijas suverenitāti. Valsts prezidents pauda, ka ir daudz paveikts, lai dziedētu kara laika brūces, tomēr ir palikušas arī tādas, kuru dzīšanai vajadzēs laiku un savstarpēju sapratni.
Prezidents akcentēja, ka Latvijā bija aptuveni 700 cilvēki, kuri glāba savus ebreju līdzpilsoņus.
Arī Mūrniece uzsvēra, ka holokausta upuri ir jāsaglabā mūžīgā piemiņā, mācot par notikušo arī jaunajai paaudzei.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas valsts vērtības ir paustas Satversmē, kur ir nostiprinātas cilvēka pamattiesības un kur ir pausts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.
Kariņš uzsvēra, ka holokausts ir neparakstāms savā brutalitātē un nepiedodamībā un ka nedrīkst tikt pieļauta tā atkārtošanās.
Runas teica arī ebreju kopienas pārstāvji, un klātesošie pauda atbalstu paustajam, ka būtu jāpublisko arī holokausta tiešo veicēju vārdi. Tāpat tika norādīts, ka jāreaģē uz visām rasisma un antisemītisma izpausmēm.
Piemiņas pasākuma sākuma brīdī uz to bija pulcējušies vairāk nekā 300 cilvēku, to skaitam turpinot pieaugt.
Piemiņas brīdis notika vietā, kur atrodas Lielā horālā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Kā informēja Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska, sinagogas iekārtojumu aplēja ar degvielu un aizdedzināja, bet ebrejiem neļāva izkļūt no ēkas. Tajā pašā dienā tikuši nodedzināti arī citi ebreju dievnami, un par upuriem kļuvuši ne mazāk kā 400 cilvēku.
Pēc Umanovskas sniegtajām ziņām, pirms kara Latvijā dzīvojuši 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam tikuši nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
