Lai gan sadarbības intensitāte zinātnes jomā Latvijas un Krievijas starpā ir mazinājusies, jo īpaši pēc bruņotā konflikta Ukrainā, tā joprojām notiek. Ievērojot zināmu mērenību un sadarbojoties ar nozares profesionāļiem, nevis politiskām institūcijām, tā ir radījusi abpusēju labumu abām valstīm, piemēram, vēstures un pagātnes notikumu izpētē, ekonomikas attīstīšanā, dažādu izgudrojumu virzīšanā, kā arī citur.
Kādi ir Latvijas ieguvumi?
Līdz ar krīzi Ukrainā savu darbību Krievijā pārtrauca vēsturnieku komisija, kurā darbojās Latvijas un Krievijas vēsturnieki. Pagājušajā gadā pavīdēja runas, ka, iespējams, šo komisiju varētu atjaunot un pat Rīgā atvērt Krievijas Zinātņu akadēmijas pārstāvniecību. Kamēr vieni šādu domu atbalsta, citi ir noskaņoti pretēji. Piemēram, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un rektors Dr. Gatis Krūmiņš Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas darba atjaunošanai neredzot jēgu un pievienoto vērtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
