Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību radio valdei  (119)

Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība, norāda Ziņu dienesta galvenā redaktore Laura Dreimane.

Atklātā vēstulē, kas adresēta Latvijas Radio valdei, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Kultūras ministrijai, Ministru kabinetam, Latvijas Valsts prezidentam, kā arī plašsaziņas līdzekļiem atzīmēts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017. gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

Atklāto vēstuli vairāk nekā 40 cilvēku kolektīva vārdā parakstījuši Ziņu dienesta vadības vārdā galvenā redaktore Dreimane, producentu vārdā – Aiga Pelane, programmu vadītāju un redaktoru vārdā Pārsla Saktiņa, korespondentu vārdā Ella Semjonova un skaņu operatoru vārdā Krišjānis Stikāns.

Vēstulē norādīts, ka 2018. gada nogalē Latvijas Radio valdes pasūtinātā neatkarīgā auditā tika noskaidrots, ka Ziņu dienesta korespondentu noslodze ir 123 % jeb par gandrīz ceturto daļu virs normālas slodzes. Valde līdz šim nav veikusi nekādas darbības, lai risinātu būtiskās pārslodzes problēmu Ziņu dienestā un citās Latvijas Radio struktūrvienībās.

Ņemot vērā arī faktu, ka seši profesionāli žurnālisti Ziņu dienestu kopš 2018. gada pametuši zemā atalgojuma dēļ, šā gada marta sākumā korespondenti iesniegumā valdei lūdza palielināt atalgojumu, jo citādi Ziņu dienesta veidotā satura kvalitāti būtu izaicinājums ne tikai uzlabot, bet pat saglabāt līdzšinējā līmenī. Valde atbildes vēstulē korespondentiem norādīja, ka atalgojumu palielināt nav iespējams.

Kopš šā gada marta Ziņu dienestu ir pametuši vēl divi profesionāļi. Ziņu dienesta kolektīvs jūnija sākumā vērsās pie valdes, paziņojot, ka korespondentu trūkuma dēļ Ziņu dienesta darbā ir saskatāmas krīzes pazīmes. To papildus apliecina arī fakts, ka jūlijā izsludinātajā konkursā uz korespondenta amata vietu ir pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes mediju darbā.

Vēstulē norādīts, ka, lai risinātu krīzi Ziņu dienestā, pēc Ziņu dienesta kolektīva tikšanās ar valdi tika panākta mutiska vienošanās par satura papildu samazinājumu (raidījuma "Pusdiena" apjoms no 2019. gada 25. jūnija pirmoreiz samazināts par 15 minūtēm), algu palielinājumu korespondentiem un valdes rīkotu preses konferenci 19. jūnijā, lai sabiedrību informētu par kritisku situāciju sabiedriskajā medijā. Preses konference tā arī nav sarīkota.

Ar pamatojumu "sekmēt pastāvīgi augstas satura kvalitātes nodrošināšanu", valde 5. jūnijā likvidēja vienu pilna laika amata vietu "korespondents". Ar to pašu valdes lēmumu korespondentiem algas tika palielinātas par vidēji 60 eiro (bruto). Lai gan sākotnējā vienošanās ar Ziņu dienesta kolektīvu paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, valde līdz šim ir atteikusies to darīt, pausts vēstulē.

"Vēl vairāk – Ziņu dienestam ir nācies paust kategorisku noraidījumu valdes piedāvājumam ar mērķi ietaupīt naudu turpmāk atteikties no nakts ziņām Latvijas Radio ēterā. Ziņu dienests atbildīgi ir valdei norādījis, ka tāds ierosinājums ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 440 – "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība". Tāpat Ziņu dienests valdei ir uzsvēris, ka laikā, kad situācija pasaulē ir nestabila, Latvijas Radio nedrīkst ierobežot iespējas informēt sabiedrību apdraudējuma gadījumos, kā arī Ziņu dienesta ieskatā valdes piedāvājums neliecina par centieniem stiprināt mūsu valsts informatīvo telpu," norādīts vēstulē.

Tāpat vēstulē atzīmēts, ka resursu trūkuma dēļ ir apdraudēta Ziņu dienesta gatavotā raidījuma "Īstenības izteiksme" nākotne. Tas patlaban ir vienīgais analītiski pētnieciskais raidījums Latvijas Radio. "Norādām, ka 2018. gada nogalē Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne vēstulē visiem radio darbiniekiem akcentēja, ka viņas 2019. gada prioritāte būs pētnieciskās žurnālistikas attīstīšana. Taču praktiskas darbības solījuma izpildei līdz šim nav sekojušas," teikts vēstulē.

"Saistībā ar prasīto algu palielinājumu valde ir piedāvājusi gandrīz pilnībā atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai līdz gada beigām paredzēto naudu (4000 eiro) sadalot korespondentu algām. Taču Ziņu dienests ir atbildējis, ka tas pēc būtības nerisina kritiski zemā atalgojuma problēmu, jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk, nekā paredz darbinieku līgumsaistības. Tas radītu papildu risku, vai arī turpmāk tiks radīts izcils saturs," norādīts vēstulē.

Tāpat vēstules autori pauž, ka Latvijas Radio valde, kuras locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos ir ticis palielināts par 18% un tuvojas 5000 eiro mēnesī, ir noraidījusi Ziņu dienesta ierosinājumu atteikties no diviem padomniekiem, kas saņem vairāku tūkstošu eiro lielu atlīdzību. Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%.

"Gada sākumā valde, maldinot un sniedzot sagrozītu informāciju Latvijas Radio darbiniekiem, arī centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas Koplīgumā. Ņemot vērā NEPLP politisko ietekmējamību, valžu nestabilitāti sabiedriskajos medijos, kā arī nespēju valstī jau gadiem ilgi nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību, Koplīgums pašlaik ir vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību, kas ir ļoti būtisks sabiedriskā medija neatkarības garants. Turklāt šajās iecerētajās izmaiņās valde vēlējās iekļaut punktu, kas paredz visu Koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem," norādīts vēstulē.

Vēstules autori arī vērš uzmanību uz to, ka kopš kopumā nerezultatīvajām diskusijām ar valdi "tās rīcībā novērojami centieni apšaubāmām metodēm kontrolēt korespondentu darbu, kā arī prettiesiski izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju".

Tāpat līdzšinējā valdes rīcība ir pierādījusi, ka sarunās un sapulcēs apsolītās sadarbības vietā ar valdes lēmumiem un cita veida oficiālu rīcību seko tikai manipulatīva pretdarbība un solījumu nepildīšana. Tā rezultātā Ziņu dienestam ir grūtības ticēt katriem nākamajiem valdes solījumiem, piemēram, par likvidētās korespondenta amata vietas atjaunošanu no 2020. gada, norādīts vēstulē.

Šā gada jūnija beigās valde ir uzdevusi Ziņu dienesta vadītājai iesniegt datus par to, cik daudz satura ēteram sagatavo katrs korespondents, lai gan kontrole pār amata aprakstos nolīgto pienākumu izpildi ir tieša Ziņu dienesta vadītājas atbildība. Sagatavotā informācija parādīja, ka korespondenti rada pat par trešdaļu un vēl vairāk satura, nekā paredz līgumsaistības, bet valde iegūtos datus tikai pieņēmusi zināšanai.

Vēstulē norādīts, ka 9. jūlijā Latvijas Radio valde ar rīkojumu ir izteikusi rājienu Ziņu dienesta vadītājai Mirdzai Lelei – tas noticis iepriekš plānota atvaļinājuma priekšvakarā, iespējams, apzināti cenšoties ierobežot apstrīdēšanas iespējas. Rājiens pamatots ar faktu, ka Lele nav vērsusies valdē ar rakstisku iesniegumu par raidījuma "Pusdiena" raidlaika samazināšanu no 2019. gada 25. jūnija.

"Rājiena pamatotību liek apšaubīt vairāki fakti. Pirmkārt, Latvijas Radio iekšējās procedūras neparedz par izmaiņām raidījuma raidlaikā rakstiski informēt valdi. Otrkārt, vienošanās par raidījuma raidlaika samazināšanu ir mutiski panākta vairākās tikšanās ar valdi un Programmu direktoru padomes sēdē. Tāpat par izmaiņām Latvijas Radio 1. kanāla programmā valde ir informēta ar kanāla direktores 2019. gada 6. jūnija iesniegumu, uz ko valde ir savlaicīgi reaģējusi ar finansējuma piešķīrumu satura nodrošināšanai ēterā. Treškārt, bažas par valdes izteikto rājienu Lelei pastiprina fakts, ka valde vispirms ir izteikusi rājienu, bet tikai pēc tam uzdevusi Juridiskajam dienestam Latvijas Radio iekšējos normatīvajos aktos nostiprināt kārtību, kādos gadījumos izmaiņas ir saskaņojamas ar valdi. Tas viss liecina par iebiedēšanas un izrēķināšanās taktiku, ko ar mobinga metodēm jau iepriekš ir īstenojusi valde, tiekoties ar Ziņu dienesta kolektīvu un nepamatoti apvainojot tā vadītāju melos," rakstīts vēstulē.

Vēršanās pret Ziņu dienesta vadītāju nav pirmais gadījums, kad pašreizējā sastāva valde ir demonstrējusi izrēķināšanos ar Latvijas Radio darbiniekiem. Jau iepriekš Latvijas Radio žurnālisti un citi satura veidotāji ir ar rakstisku iesniegumu aicinājuši valdi pārstāt apšaubāmām metodēm vērsties pret atsevišķiem darbiniekiem, piemēram, izveidojot ētikas komisijas, kur pretēji pašu ētikas kodeksam izšķirošās balsis ir nevis žurnālistiem, bet vadības ieceltiem pārstāvjiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un aicinot izprast stabila un neatkarīga sabiedriskā radio nozīmi demokrātijas un informatīvās telpas stiprināšanā, Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs:

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņš vēl nav iepazinies ar Latvijas Radio Ziņu dienesta vēstules saturu, taču viņam ir zināms par kopējo situāciju kapitālsabiedrībā.

"Darbinieki vēlas būtisku algas paaugstinājumu, valde par to mūs ir informējusi un spērusi soļus, lai diskutētu ar darbiniekiem par šo jautājumu. Saprotu, ka nav sasniegts vienots redzējums par šo jautājumu starp valdi un darbiniekiem," teica Grīva.

Grīva uzsvēra, ka radio darbiniekiem nav tiesisku iespēju izteikt neuzticību valdei un to var darīt tikai NEPLP kā VSIA "Latvijas Radio" kapitāldaļu turētājs. Līdz ar to Ziņu dienesta darbinieku rīcība būtu jāskata kā aktīva pozīcijas paušana.

NEPLP iepazīsies ar radio darbinieku atklātās vēstules saturu un vēlēsies "dzirdēt arī otru pusi", sacīja Grīva, norādot, ka, visticamāk, jau šodien padome tiksies ar Latvija Radio valdi. Grīva pauda, ka radusies situācija, kurā konfliktā nonākusi kapitālsabiedrības vadība un darbinieki, nav pieņemama, tāpēc viņš sola ieguldīt darbu, lai situāciju saprastu.

Ņemot vērā Ziņu dienesta izteikto brīdinājumu par iespēju arī streikot, Grīva norādīja, ka tā ir satraucoša ziņa Latvijas Radio valdei. "Esmu pārliecināts, ka valde ir darījusi maksimālo, lai novērstu šādu iespējamību," vērtēja Grīva.

Uz jautājumu par to, vai viņš saskata pamatojumu Latvijas Radio valdes atlaišanai, Grīva uzsvēra, ka ar "skaļiem paziņojumiem" patlaban nestartēs un NEPLP sākumā ir jāizvērtē situācija un visi apstākļi.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja ir Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos ir Mārīte Tukiša, savukārt valdes locekle programmu attīstības jautājumos ir Sanita Dika-Bokmeldere.