Aktīva Latvijas Biatlona federācijas (LBF) valdes, tajā skaitā prezidentes Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) darbība pēdējo piecu gadu laikā nodrošinājusi iespēju Latvijas izlasei piedalīties dažādās starptautiskās sacensībās, informēja federācijā.
Federācijā skaidroja, ka LBF tiesībsargājošajām iestādēm sniedz visu nepieciešamo informāciju pēc to pieprasījuma saistībā ar pēdējās dienās izskanējušo informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbībām.
Federācijā uzsvēra, ka tā nodrošina sporta veida attīstību Latvijā, jauniešu, junioru un pieaugušo izlašu dalību starptautiskās sacensībās, kā arī sedz ar mācību treniņu procesu un sacensībām saistītos izdevumus. Federācijā norādīja, ka tā katru gadu uzrunā vairākus desmitus potenciālo atbalstītāju (uzņēmumus) un ir pateicīga visiem, kas snieguši finansiālu atbalstu biatlonam. Šie finanšu līdzekļi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju sportistiem trenēties, piedalīties sacensībās un sasniegt augstvērtīgus rezultātus.
"Aktīva LBF valdes, tajā skaitā Brokas darbība ir nodrošinājusi pēdējo piecu gadu laikā iespēju Latvijas izlasei piedalīties visos 50 Pasaules kausu etapos, vismaz 30 IBU kausu etapos, visos Pasaules Jauniešu un junioru čempionātos," skaidroja federācijā, piebilstot, ka visi saņemtie ziedojumi ir izlietoti tikai mācību treniņu procesa, sacensību un ar to saistīto izdevumu segšanai.
Kā ziņots, uzņēmējs Guntis Rāvis nenoliedz, ka Broka būtu uzrunājusi viņu finansiāli atbalstīt LBF, taču šajā lūgumā uzņēmējs nav saskatījis neko pretlikumīgu.
Pēc iznākšanas no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā Rāvis žurnālistiem norādīja, ka pēc Brokas aicinājuma viņš palūdzis "kolēģiem un labiem paziņām" jeb SIA "Roadeks" ziedot sporta organizācijai, ko uzņēmums esot apsvēris un izdarījis. Rāvis arī uzsvēra, ka viņš ziedojumam bijis tikai ierosinātājs, skaidrojot, ka viņam uzņēmumā esot tikai 25% balsstiesību.
Uzņēmējs kategoriski norādīja, ka viņam nav bijusi iespēja ietekmēt jebkādas iepirkumu procedūras. Tāpat Rāvis uzsvēra, ka viņam neesot prasīti jebkāda veida kukuļi saistībā ar LU jaunā kompleksa celtniecību.
Trešdien no īslaicīgās aizturēšanas izolatora tika atbrīvoti KNAB pirmdien par korupciju aizturētie Broka, Rāvis un uzņēmējs Ivars Millers.
KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. LETA zināms, ka iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai LBF.
Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.
Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
Konkursa pirmā kārta bijusi atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netiek atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi. Šajā ceturtdienā, 11.jūlijā, plānots atvērt precizētos piedāvājumus. Augstskolā cer, ka iepirkuma uzvarētāju izdosies noskaidrot tuvākajās nedēļās, otrdien pauda rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne.
Megne norādīja, ka LU pagaidām neesot pilnīgi skaidrs, ar kādu no LU iepirkumiem saistīts kriminālprocess - neskaidrību radot KNAB publiski paustā informācija par kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām.
Megne pastāstīja, ka konkursa pirmajā posmā bija pieteikusies arī būvfirma "Skonto būve", taču viņa neatklāja, vai uzņēmums izturējis konkursa pirmo kārtu un vai tas turpina pretendēt uz Rakstu mājas būvniecību.
Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas "Skonto būve" daļu, bet Milleram - 5%, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
