Ceļā uz parlamenta Pieprasījumu komisijas varas maiņu  (57)

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentā darbojas 16 komisijas. Saeimas Pieprasījumu komisija kā pastāvīga komisija savu darbu sāka 1993. gadā 5. Saeimā, un tā visos parlamenta sasaukumos ir bijusi viena no lielākajām Saeimas komisijām.

Pieprasījumu komisija izskata Saeimas deputātu pieprasījumus, kas adresēti valdības locekļiem. Izskatot konkrēto pieprasījumu, uz komisijas sēdi tiek aicināts Ministru prezidents vai attiecīgais ministrs. Komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.

Izpētot Saeimas arhīvu, secināms, ka pirms 13. Saeimas pēdējais atbalstītais pieprasījums bija vien 2008. gada 6. novembrī. Par spīti tam, ka Pieprasījumu komisija ar Augustu Brigmani (ZZS) priekšgalā rekomendēja tolaik pieprasījumu noraidīt, 9. Saeima lēma to pieņemt.

Tikai pēc 10 gadiem – 2018. gada 20. decembrī – Saeima pieņēma divus deputātu pieprasījumus, kurus arī Pieprasījumu komisija rekomendēja atbalstīt. Tiem janvārī sekoja vēl divi komisijā un Saeimā pieņemti pieprasījumi. Visi šie pieprasījumi bija saistīti ar tobrīd aizejošās – Māra Kučinska (ZZS) – valdības darbu, bet nāca jauna valdība un darbs turpinās ierastajās sliedēs – pieprasījumi vairs netiek apstiprināti.

Jautājums par Pieprasījumu komisijas nākotni Saeimā aktualizējās jau pēc balsojuma par Krišjāņa Kariņa (JV) valdību gada sākumā. Liepiņa, būdama vēl "KPV LV" pārstāve, janvārī balsoja "pret" Kariņa Ministru kabinetu. Jau īsi pirms balsojuma vaicāts par Liepiņas turpmāko atrašanos komisijas vadītājas amatā, Kariņš pauda, ka nebūtu pārsteigts, "ja tur notiktu kāda maiņa šajā sakarā". Politiķis apšaubīja to, ka šādā amatā vajadzētu atrasties opozīcijas deputātei. Tas tika pamatots ar to, ka no šīs komisijas darba ir atkarīga valdības stabilitāte.

Taču tikai pusgadu vēlāk – īsi pirms Jāņiem – daļa komisijas deputātu mēģināja panākt komisijas vadītājas Liepiņas nomaiņu. 19. jūnijā pietrūka balsu, lai šo jautājumu iekļautu darba kārtībā. To rosināja komisijas priekšsēdētājas biedrs Mārtiņš Staķis (A/P). Liepiņa atteicās šo jautājumu iekļaut darba kārtībā, jo tas nebija iepriekš izsludināts, turklāt komisijas sēdē nebija klāt visi deputāti. Vadītāja norādīja, ka par šādu jautājumu, iespējams, vēlētos diskutēt visi deputāti.

Otrs mēģinājums sekoja ārkārtas sēdē 22. jūnijā, pēc tam, kad deputāta Ata Zakatistova ("KPV LV") vietu Pieprasījumu komisijā ieņēma Romāns Naudiņš (NA). Jāatgādina, ka Zakatistovam ir liegts piedalīties komisijas darbā deputāta statusā, jo viņš ir izdots kriminālvajāšanai, līdz ar to šī rokāde, iespējams, saistīta ar koalīcijas vēlmi nodrošināt nepieciešamo deputātu skaitu Liepiņas atbrīvošanai no amata.

Taču 22. jūnija sēde beidzās īsti nesākusies. Uz to bija ieradušies 9 no 17 komisijas locekļiem. Īsi pēc sanākšanas Liepiņa paziņoja, ka nav kvoruma un slēdza sēdi.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām bija vienošanās, ka šo komisiju vadīs tieši "KPV LV", sarunā ar portālu "Delfi" atgādināja Pieprasījumu komisijas loceklis Ēriks Pucens ("KPV LV"), kurš bija viens no ārkārtas sēdes iniciatoriem. "Tā kā Linda Liepiņa izstājās no "KPV LV', tad mēs vienkārši gribam vadīt savu komisiju," pauda deputāts.

Pucens jau sagatavojis iesniegumu Saeimas Juridiskajam birojam, kurā aicinās vērtēt 22. jūnija notikumus.

Nākamā sēde notiks vien 11. septembrī, portālam "Delfi" apstiprināja Liepiņa. Viņa ir Saeimas Prezidijam nosūtījusi iesniegumu par vienlīdzības un proporcionalitātes principu pārkāpumu komisijā. Viņas ieskatā pirms lemšanas par komisijas vadības nomaiņu būtu jāsagaida Prezidija atbilde, kas vēl nav saņemta.

Savu vēlmi ieņemt augsto amatu jau apstiprinājis "KPV LV" deputāts Ivars Puga. Par to skeptiska ir esošā komisijas vadītāja: "Pugas kunga virzīšana par komisijas vadītāju ir veids, kādā pasakās paklausīgiem deputātiem par noderīgiem un vajadzīgiem balsojumiem."

Vaicāta, vai, ņemot vērā koalīcijas politiķu spiedienu, pati negrasās atkāpties, Liepiņa atbild noraidoši. "Kāpēc man būtu jāatkāpjas? Es neredzu iemeslu. Es ceru arī sagaidīt atbildes no Prezidija un Juridiskā biroja. Mani interesē, cik tālu tautas vēlētie pārstāvji ies ar šādām metodēm, nevis ar likumīgām un metodēm, kas noteiktas [Saeimas] kārtības rullī," klāstīja politiķe.

Viņa atzīst, ka ar kolēģiem – neatkarīgajiem deputātiem un opozicionāriem – ir ļoti apzināti šo situāciju eskalējusi, "lai parādītu absurdu, kāds notiek Saeimā".

No Liepiņas kā komisijas vadītājas koalīcija varētu atbrīvoties arī citā veidā. Proti, paralēli Saeima izskata iespēju Pieprasījumu komisiju vispār likvidēt. Jaunā konservatīvā partija (JKP) jau pavasarī iesniedza priekšlikumu grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz likvidēt Pieprasījumu komisiju, nododot tās funkcijas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Šos grozījumus Saeimas Juridiskā komisija vētīs vasaras otrajā pusē.

Iepriekš JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe portālam "Delfi" skaidroja, ka Pieprasījumu komisijas funkciju nodošana Mandātu komisijai mazinātu ne tikai Saeimas pastāvīgo komisiju skaitu, bet arī ietaupītu administratīvos, personāla un finanšu resursus.

"KPV LV" kolēģu ieceri vēl nav pārrunājuši frakcijā. Pucens pieļāva, ka, iespējams, šis jautājums nonāks dienaskārtībā.

Līdz šim Pieprasījumu komisija 13. Saeimā sanākusi kopā 18 reizes, tajā piedalās 17 deputāti no visiem parlamentā ievēlētājiem politiskajiem spēkiem.