Acīmredzamas neatbilstības Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanas procedūrā nav saskatāmas, pauda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Vētra atzina, ka rektora ievēlēšanas process nav bijis gluds un piedzīvotājas dažādas peripētijas. "Taču mans personīgais viedoklis ir, ka acīmredzamu neatbilstību vai nelikumību nav bijis," sacīja AIP vadītājs, gan piebilstot, ka LU Satversmes sapulces nolikums pieļauj interpretācijas.
AIP vadītājs piekrita, ka, lai novērstu jebkādas neskaidrības, ir jāveic rūpīga pārbaude, jo īpaši ņemot vērā, ka LU kā vadošajai augstskolai ir lielas finanšu saistības un plāni, tāpēc jābūt pilnīgai skaidrībai arī par augstskolas vadību.
Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) vienīgajam ir tiesības pieprasīt dokumentus no LU, lai veiktu pārbaudes, skaidroja Vētra. "Pieņemu, ka analīze novedīs pie kāda slēdziena. Bet no tā, kas bijis publiski pieejams, man šķiet, ka lielos vilcienos augstskola ar problēmām tika galā," secināja Vētra.
Ja Ministru kabinets lems neapstiprināt Muižnieku rektora amatā, LU varēs vērsties tiesā, apstrīdot valdības lēmumu, sacīja Vētra.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) līdz šim nav steigusi valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu amatā, tā vietā sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Lai arī oficiāli par pārbaudes, ko veic IKVD, rezultātiem tiks paziņots 17. jūlijā, jau tagad esot skaidrs, ka Muižnieks par rektoru ievēlēts pārkāpjot normatīvo aktu prasībās.
"Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi? Tad tie ir un pēc 17. jūlija varēšu pateikt kādi," raidījumam "TV3 Ziņas" iepriekš norādījusi Šuplinska.
Pēc ministres teiktā, IKVD veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17.jūlijā darbu plānots pabeigt un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, - izvēle, kā tālāk rīkoties būs Muižniekam nelabvēlīga.
"Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
