Latvijas Radio prasa papildu teju miljonu eiro nākamajam gadam  (61)

Latvijas Radio valde vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, valdībai, kultūras ministram, finanšu ministram, kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Budžeta komisijai.

Tajā radio valde vērš uzmanību uz krīzes situāciju Latvijas Radio. Finansējuma trūkuma dēļ šobrīd ir kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā. Radio valde aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, steidzamības kārtībā piešķirot valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Situāciju radio tā valde vēstulē salīdzina ar atrašanos uz bezdibeņa sliekšņa. "Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo," rakstīts vēstulē.

"Trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu vien pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā. Nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā," pauž Latvijas Radio valde.

Vēstulē valde vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks, nekā Igaunijā.

"Radio budžets tiek lāpīts ar vienreizējiem piešķīrumiem uz vēlēšanām, dziesmu svētkiem, valsts simtgadi un pāvesta vizīti, neļaujot sistemātiski plānot un rēķināties ar ieguldījumiem algās, tehnoloģijās, infrastruktūrā un attīstībā," vērš uzmanību radio vadība.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio Ziņu dienesta darbinieki izteikuši neuzticību radio valdei, pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība, iepriekš norādīja Ziņu dienesta galvenā redaktore Laura Dreimane.

Atklātā vēstulē, kas tika adresēta Latvijas Radio valdei, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Kultūras ministrijai, Ministru kabinetam, Latvijas Valsts prezidentam, kā arī plašsaziņas līdzekļiem atzīmēts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017. gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

Atklāto vēstuli vairāk nekā 40 cilvēku kolektīva vārdā parakstīja Ziņu dienesta vadības vārdā galvenā redaktore Dreimane, producentu vārdā – Aiga Pelane, programmu vadītāju un redaktoru vārdā Pārsla Saktiņa, korespondentu vārdā Ella Semjonova un skaņu operatoru vārdā Krišjānis Stikāns.