LU rektora vēlēšanu skandāls: augstskola atspēko ministrijas pārmetumus  (108)

Druviete uzstāja, ka šajās rektora vēlēšanās nav pārkāpts nedz Augstskolu likums, nedz arī LU Satversme un ministrijas paustais atzinums "neatbilst patiesībai".

"Apgalvojums, ka universitāte ministriju par vēlēšanu rezultātu informējusi vien 28. jūnijā, ir nepatiess. Dokumenti nodoti ministrijai 12. jūnijā, un mums ir vēstules kvīts, ar ko varam to apstiprināt," sacīja prorektore.

Viņa skaidroja, ka pretēji likumā noteiktajam universitāte nav saņēmusi IKVD atzinumu un vadās vienīgi pēc tā, kas izskanēja trešdien IZM rīkotajā preses konferencē. Pasākumā izskanējušajiem pārmetumiem LU nepiekrīt.

Satversmes sapulce pati nosaka savu darba kārtību, turklāt Satversmes sapulces sākumā notika balsojums par to, vai rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas, tamdēļ LU nesaskata pamatu pārmetumiem no IKVD un IZM puses, apgalvoja Druviete.

LU galvenais normatīvais akts ir Satversmes sapulces nolikums, kurš nosaka sapulces sastāvu un vēlēšanu kārtību, taču universitātei ir arī īpašs nolikums par LU rektora vēlēšanām, kas vēl skaidrāk nosaka vēlēšanu kārtību, tamdēļ Druviete neredz nekādu pamatu apšaubīt vēlēšanu rezultāta leģitimitāti.

Viņa piebilda, ka Satversmē ir noteikts, ka vēlēšanās piedalās arī akadēmiskais personāls un studējošie, kuri sapulces sastāvā nedrīkst būt mazāk par 25%. No 300 locekļiem 75 ir studenti, skaidroja prorektore.

"Ja mandātu komisija pēc pārbaudes veikšanas apstiprina dalībniekiem mandātus, tad viņi ir tiesīgi balsot. Mandātu komisijas apstiprinājums bija, tādēļ šo jautājumu būtu jāizņem," skaidroja Druviete.

Universitātes prorektore pauž gandarījumu par ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) atzinumu virzīt jautājumu lemšanai valdībā un pauž gatavību sniegt sīkāku paskaidrojumu un argumentēt, ka process bijis likumīgs.

"Pārāk daudz kas ir atstāts interpretēšanai no IZM puses, un mēs neesam pilnīgi droši, ka jautājums netiek politizēts, jo īpaši ņemot vērā, ka apgalvojums par pārkāpumiem tika izteikts tad, kad IKVD pārbaude vēl turpinājās," sacīja prorektore.

"Ministres nostāja apdraud autonomijas principu un nepamatoti kavē LU darbu reflektantu uzņemšanas procesa laikā. Esam ieguvuši statusu Eiropas Universitāšu konsorcijā un uz mums ir vērsta liela starptautiska uzmanība - mēs būsim spiesti informēt asociāciju par ministres iejaukšanos augstskolu autonomijā, kur šādas lietas uztver ļoti nopietni," viņa piebilda.

Universitāte joprojām uzskata, ka rektora ievēlēšana bijusi tiesiska un leģitīma, tomēr detalizētāku atbildi plāno sniegt, kad būs saņemts IKVD atzinums.

Satversmes sapulces vadītājs Māris Kļaviņš sacīja, ka, viņaprāt, LU rektors ir ievēlēts likumīgi un situācija, ka pirms vēlēšanu likumību pārbaudošās iestādes lēmuma, tiek veikts paziņojums par pārkāpumu esamību, ir nekorekta.

Jau ziņots, ka Šuplinska trešdien preses konferencē pastāstīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Ierēdne stāstīja, ka atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) doto uzdevumu un veikta pārbaude par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēts, ka LU ar iekšējiem normatīvajiem aktiem nav reglamentētas Satversmes sapulces mandātu, redakcijas un balsu skaitīšanas komisijas darbība, studējošo pārstāvji nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kā arī konstatēti vairāki Augstskolu likuma pārkāpumi.

Juhņēviča pauda, ka ir apšaubāma LU Satversmes sapulces leģitimitāte. Tāpat neesot skaidrības par to, vai rektora ievēlēšanu procedūra bijusi balstīta Satversmes sapulces nolikumā, rektora vēlēšanu nolikumā vai nolikumā par procedūru rektora vēlēšanām.

Par 6. jūnija sēdi IKVD konstatējis, ka nav ievērots noteiktais termiņš - divas nedēļas, kas bija jāievēro pēc pirmās vēlēšanu kārtas rīkošanas 24. maijā. Šuplinska piebilda, ka LU bijis pienākums nedēļas laikā par vēlēšanu rezultātu informēt ministriju, tomēr informācija tikusi saņemta vien 28.jūnijā.

Mandāti piedalīties vēlēšanās esot tikuši piešķirti personām, kurām nebija tiesību tos saņemt, sacīja Juhņēviča. LU noteikumi nosaka divus veidus, kā var zaudēt mandātu - ja pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar LU vai ja persona pāriet citā personāla kategorijā. "Bija cilvēki, kuri zaudēja mandātu cita iemesla dēļ, piemēram, komandējuma dēļ, un šo mandātu ieguva cits kolēģis, kaut gan šo mandātu nedrīkstēja saņemt neviens," stāstīja dienesta pārstāve.

Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.

Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24. maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. "Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," iepriekš tika izteikusies Šuplinska.