Alternatīvais piedāvājums pašvaldību reformai: viena sena ideja un inovatīvs ieteikums IIN pārdalei  (122)

Lai gan tapis sadarbībā ar pašvaldību organizācijām, zinātnieku redzējums ir pietiekami kritisks par līdzšinējo pašvaldību attīstības motivāciju, kā arī uzsver nepieciešamību visai sabiedrībai mainīt domāšanas veidu.

Divas būtiskākās lietas, ko piedāvā ekonomists Andris Miglavs, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes mācībspēks un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un Pēteris Šķiņķis no LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, ir ieviest otro pašvaldību līmeni jeb apriņķus, kā arī veikt izmaiņas pašvaldību finansēšanas sistēmā, ieviešot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) dalīšanu starp iedzīvotāja dzīves un darba vietu.

Pētnieki uzsvēra, ka piedāvājums tapis pilnīgi neatkarīgi – neesot neviena pasūtīts vai apmaksāts, tomēr tā prezentācijas pasākums notika LLPA telpās, klātesot LPS un LLPA vadībai. LLPA izpilddirektors Viktors Valainis preses pārstāvjiem atzina, ka asociācija palīdzējusi ar informāciju alternatīvā piedāvājuma tapšanas gaitā, bet tas "ir viennozīmīgi tikai pētnieku redzējums".

Šis alternatīvais redzējums tapa pēc tam, kad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sarīkoja piecas konferences reģionos par reformas tēmu, bet LLPA savukārt rīkoja savas septiņas konferences lielajās pilsētās sadarbībā ar reģionālajām augstskolām.

"Šim procesam sekoja līdzi zinātnieki un mēģināja fiksēt lietas, kas jādara. Procesa rezultātā tapis triju pieredzējušu zinātnieku pētījums un piedāvājums valsts teritoriju attīstības pārvaldības reformai,"sacīja V.Valainis. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis piebilda, ka šī pētījuma pamatā līdztekus triju minēto autoru devumam ir arī reģionālo augstskolu pienesums no septiņām konferencēm.

"Skaidri un nepārprotami Latvijas teritorijas pārvaldībā ir vajadzīgi trīs pārvaldības līmeņi," tā piedāvājumu pamato ekonomists Miglavs. "Tas ir valsts pārvaldes līmenis, vietējā pašvaldība, kas ir vistiešākā saikne ar iedzīvotajiem vietējo jautājumu risināšanai, un tiem pa vidu esošais otrais pašvaldību līmenis jeb reģionālās pārvaldības līmenis, kur vislabāk var uztvert lietu kopumu un virzīt harmonisku attīstību," tādu redzējumu pauž zinātnieks.

Diemžēl skarbākais un nepatīkamais ir tas, ka reģionālās attīstības jautājumos esam Eiropas Savienības valstu kopuma lejasgalā, un mazs ir mierinājums, ka tikai Lietuvā ir mazliet sliktāka situācija, sacīja Miglavs.

Pēc zinātnieka teiktā, nav diskutējams, ka reforma ir vispār vajadzīga, un par to jau runāts kopš 2009.gada, kad notika iepriekšējā reforma.

Desmit gadu laikā ir pierādījies, ka tikai ar vietējo pašvaldību līmeni nevar aptvert vajadzīgo pārmaiņu apjomu, tāpēc ir jāsper nākamo soli. Miglavs uzsvēra, ka nemeklēs vainīgos politiskajos spēkos, bet ir skaidrs, ka pēdējos desmit gados nav risināti tie "izaicinājuma" jautājumi, kas ir ļoti būtiski visai Latvijas teritorijas attīstībai un kāpēc šobrīd tik bieži publiski runājam par nevienlīdzību.

Miglavs uzsvēra, ka nevienlīdzība Latvijā pastāv ne tikai starp dažādām sabiedrības grupām, bet arī starp veseliem reģioniem. "Ekonomiskās attīstības ziņā attiecība starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu ir trīskārša. Latgales reģionā uz vienu iedzīvotāju radītā pievienotā vērtība ir trīskārt zemāka nekā Rīgas reģionā. Tā ir gigantiska atšķirība!" No tā arī izriet iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Tikai par Pierīgas teritorijām var runāt kā par teritorijām, kurās notiek veselīgi demogrāfiskie procesi – iedzīvotāju skaits nesarūk, iedzīvotāju kopums nenoveco, un kur skaidri sajūtama sabiedrības attīstības perspektīvas dvesma.

Ir lieliski, ka valdība ir vispār pieķērusies pie administratīvi teritoriālās reformas, bet skumji, ka tas notiek ierobežotā apjomā kā tikai vietējo pašvaldību robežu mainīšana, kaut patiesībā izaicinājumi ir daudz lielāki un ambiciozāki, domā Miglavs.

"Galvenais izaicinājums ir kā mainīt šo attīstības vektoru, apturēt iedzīvotāju skaita sarukšanu un mobilizēt visus resursus uz izaugsmi", uzskata Miglavs.

Pēc viņa teiktā, ļoti būtiski ir šajā procesā iesaistīt visu sabiedrību un likt saprast sabiedrībai, ka ekonomiskā izaugsme un uzņēmējdarbība ir pamats visai mūsu sabiedrības labklājībai. Vērtējot cēloņus, kāpēc tādi procesi notiek, ir gan objektīvi iemesli, piemēram, ģeogrāfiskie attālumi un mobilitātes šķēršļi, gan arī tas, ka esošā teritoriju pārvaldība, kas ir saistījusies ar motivācijas sistēmu caur pašvaldību attīstības budžetu veidošanos, nav bijusi uz attīstību vērsta.

"Tā ir būtībā bijusi vērsta uz patēriņu, uz labas dzīves telpas veidošanu, uz labsajūtu. Tas ir labi, tas ir svarīgākais, kas cilvēkam galu galā ir vajadzīgs, bet, lai tas rastos, ir vajadzīgs bizness, sekmīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbība. Ir vajadzīgi biznesa attīstības procesi, kuri, caur finansēšanas sistēmu līdz šim nekādā formā un veidā līdz šim nav bijuši motivēti," skaidro Miglavs.

Tāpēc pētnieku piedāvājums ir skatīt lietas daudz plašāk un ambiciozāk nekā tikai vietējo pašvaldību robežu grozīšana. "Tas ir jautājums par pārmaiņu mērogu – tāpēc ir apriņķi. Ir vairāki varianti, kā to var organizēt – pieci vai astoņi apriņķi." Piedāvājumā ir esošo plānošanas reģionu struktūrā balstīts piecu apriņķu ilustratīvs modelis vai astoņu apriņķu struktūras ilustratīvs modelis – ar centriem astoņās republikas pilsētās.

"Ir iespējami divi principiālie ceļi, par kuriem sabiedrībai tālāk ir iespējams tālāk diskutēt, lai izvēlētos vienu ar vai bez korekcijām," piebilst Miglavs.

Otra lieta, kas nāk līdzi apriņķu dimensijai, ir konkrētas lielāka mēroga funkciju pārdale – izglītības sistēmas, veselības aprūpes, ceļu sistēmas un uzturēšanas organizācija, kas iziet ārpus vietējām pašvaldībām.

Trešais elements piedāvājumā ir pašvaldību finansēšanas sistēmas mehānismā, kur par nozīmīgu daļu ir jākļūst tiešai saistībai ar biznesa attīstības procesiem konkrētajās teritorijās.

"Šis ir tas kodols. Trīs atslēgas punkti, ko mēs mēģinājām šajā papīrā parādīt. Trīs zobrati, kas ir vienā savstarpējā mehānismā esoši – teritorijas attīstības pārvaldības reforma." Miglavs uzsver, ka nepieciešamo pārmaiņu mērogi pārsniedz vietējās pašvaldības līmeni, tāpēc apriņķu līmenis ir tas, kur to risināt.

Turklāt jārēķinās arī ar to, ka, tā kā mūsdienās agrobiznesa loma samazinās, bet pieaug rūpniecības un pakalpojumu jomas nozīme, tāpēc attīstības centri tomēr vairs nav katra lauku apdzīvota vieta, bet dominējoši tās ir pilsētas un infrastruktūra ap tām.

Pūķis uzskata, ka apriņķu līmenī beidzot parādīsies atbildība par attīstību, jo divdesmit piecus gadus viss ticis plānots no Rīgas un politiķiem nav bijusi tieša atbildība vēlētāju priekšā par reģionu attīstību. Uz žurnālistu jautājumu, vai apriņķu izveidošana nevairos birokrātisko slogu un ierēdņu skaitu, pētnieki norādīja, ka tas var summāri palikt līdzšinējā līmenī vai pat samazināties, jo paredzēta esošo funkciju un resursu pārdale. Pētnieki piedāvā apriņķu līmenī vēlētus deputātus, lai būtu tieša atbildība.

Otra būtiskā lieta, ko piedāvā zinātnieki savā pētījumā, ir jauns ieteikums ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) dalīt starp iedzīvotāja dzīves un darba vietu, ja atrodas dažādās pašvaldībās.

LLPA pārstāvis Valainis par IIN dalīšanas ideju teica, ka lielajām pilsētām ir dažādi viedokļi un intereses šajā jautājumā, bet viņš atzina, ka pirmo reizi tiek piedāvāts "duāls" jeb dalīts risinājums, jo līdz šim bija tikai galēji piedāvājumi – tikai pēc darba vai dzīves vietas. Dalīts maksājums stimulētu attīstīt pašvaldības gan kā pievilcīgu dzīves vietu, gan veicinātu ekonomisko attīstību.

Arī Kaminskis piebilda, ka tas ir labs piedāvājums turpmākai diskusijai un pārmaiņām pašvaldību finansēšanas sistēmā.

Pētījuma autori un atbalstītāji LPA personā aicina iedzīvotājus iesaistīties diskusijā par šo piedāvājumu. Par pētnieku ieteikumiem vēl lems LPA pārstāvji, kā arī ar tiem tiks iepazīstināti Saeimas deputāti, kuriem jāpieņem galīgais lēmums reformas jautājumā.