Reaģējot uz Latvijas Universitātes (LU) ceturtdien iesniegto pieprasījumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien atsūtījusi vēstuli, kurā pauž viedokli par LU rektora vēlēšanu procesu, tomēr prasītā informācija – Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārbaudes ziņojums – nav saņemta, portāls "Delfi" uzzināja universitātē.
LU ceturtdien nosūtīja IZM pieprasījumu izsniegt IKVD veiktās pārbaudes ziņojumu, par šo pieprasījumu informējot arī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Vēstulē LU apstrīdēja ministrijas faktisko rīcību, kas izpaudās kā informācijas un starpatbildes laicīga nesniegšana.
Šodien saņemtajā IZM vēstulē norādīts, ka LU var iepazīties ar lietas materiāliem, sazinoties ar ministriju, kaut gan LU pieprasījumā uzsvēra, ka šī informācija ir nepieciešama tiesību aizsardzības īstenošanai un nav pieņemama iepazīšanās ar to iestādē uz vietas.
LU atkārtoti aicina IZM atsūtīt IKVD veiktās pārbaudes ziņojumu, lai varētu atbildēt uz katru izteikto un publiski izskanējušo pārmetumu.
Vēstīts, ka Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tomēr IZM lēmumu šajā jautājumā rosinās pieņemt valdībai, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča iepriekš stāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.
Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24. maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.
Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.
Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
