Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā. Rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti, liecina Valsts kontroles (VK) revīzija.
Veicot revīziju VK secinājusi, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības nevalstisko organizāciju sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā – nozares vai atsevišķu nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju - interesēs galarezultātā tiek pieņemti lēmumi.
Kopumā ZM nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un ES fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai. ZM ir vienīgā no ministrijām, kas nevalstisko organizāciju darbības un kapacitātes nodrošināšanai no valsts budžeta atvēl noteiktu finansējuma apmēru – pusmiljonu eiro gadā, skaidro VK.
VK revīzijā vēlējās noskaidrot, kāpēc lauksaimniecības nozares nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtība atšķiras no citām nozarēm, kā arī, vai ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbība lauksaimniecības politikas un tiesību aktu izstrādē ir atklāta un caurskatāma.
"Zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē," skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK secinājusi, ka izveidotā kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. Ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi (Konsultatīvā padome).
Finansējuma piešķiršana konkursa kārtībā pārtraukta 2010. gadā, Konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums netiek sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Tādējādi veidojas situācija, ka neatkarīgi no līdzdarbības ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām nevalstiskajām organizācijām garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, kas turklāt dažos gadījumos veido lielāko vai pat gandrīz visu finansējumu (valsts atbalsts veido no 6,6% līdz pat 97,4% no minēto organizāciju kopējiem ieņēmumiem).
Nav arī noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi, biedrībām ļaujot finansējumu izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, arī suvenīriem, gada nogales pasākumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.
Dalībai Konsultatīvajā padomē netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā. To, kuras organizācijas iekļaujas padomē, noteicis zemkopības ministrs.
Padome izskata nozarei būtiskus jautājumus, tostarp lemj par stratēģiskiem projektiem. Ir zināms, ka Konsultatīvā padome laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam lēmusi par valsts un ES finansējuma piešķiršanas principiem ārkārtas situācijām 60 miljonu eiro apmērā, bet padomes sēžu protokoli un ar tiem saistītie materiāli nekad nav tikuši publicēti.
No 2017. gada padomei deleģēts uzdevums pieņemt lēmumus par stratēģiskajiem projektiem - ES finansētu liela mēroga investīciju projektu ar attiecināmajām izmaksām līdz 10 miljoni eiro tālāku virzību. Revīzijā noskaidrots, ka šādi izskatīti septiņi projekti, no kuriem kā stratēģiski atbalstīti divi. Vienlaikus VK secinājusi, ka Konsultatīvās padomes stratēģisko projektu izvērtēšanas process un metodoloģija nav skaidri. Viens no atbalstītajiem projektiem balsojumā sākotnēji ticis noraidīts, bet pēc zemkopības ministra ierosinājuma mēneša laikā tomēr apstiprināts.
Arī kārtība, kādā ministrijā tiek izstrādāti tiesību akti, līdzdarbojoties nevalstiskajām organizācijām, nav caurskatāma. Piemērojot dažādas sadarbības formas un lielākoties nedokumentējot diskusijas un argumentus, nav iespējams izsekot nevalstisko organizāciju sniegto priekšlikumu virzībai un ZM pieņemto lēmumu pamatojumiem.
VK revīzijā secina, ka valstī arvien nesakārtotais lobēšanas regulējums liedz pieeju atklātai informācijai par dažādu interešu grupu ietekmi uz būtiskiem lēmumiem. Latvijā šis jautājums aktualizēts jau desmit gadus, tomēr lobēšanu regulējošs likums tā arī nav pieņemts. VK vērtējumā tas veicinātu noskaidrot, kādas intereses pārstāv visas iesaistītās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Papildu VK norāda, ka virkne Latvijas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar ES institūcijām tiek atzītas par lobijorganizācijām.
VK pēc revīzijas iesaka ZM veikt pasākumus, lai nodrošinātu atklātu un uz vienlīdzības principiem balstītu sadarbību politikas un tiesību aktu izstrādes procesā, kā arī, lai tiktu nodrošināta labas pārvaldības principiem atbilstoša nevalstisko organizāciju darbības kapacitātes finansēšanas kārtība, nosakot sasniedzamos rezultātus un paredzot darbības izvērtējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
