VK: Trūkst atklātības ZM fondu finansējuma izlietojumā  (33)

ZM nozaru fondi radušies vēsturiski no savulaik izveidotajiem speciālajiem budžetiem. Pirms desmit gadiem VK aicināja izvērtēt fondu pastāvēšanas lietderību, bet tas joprojām nav noticis.

Veiktajā revīzijā atklāti trūkumi finansējuma piešķiršanā un uzraudzībā divos no trijiem fondiem. Kopumā vērtējot trīs fondu darbību, tika konstatēta nevienlīdzīga attieksme pret projektu īstenotājiem gan attiecībā uz atbalsta saņemšanas nosacījumiem, gan attiecībā uz finansējuma izlietojuma kontroli un projektos sasniegto rezultātu uzraudzību. Savukārt vienā – Zivju fondā – būtiski trūkumi netika konstatēti.

Meža attīstības fondā lielākais finansējuma apjoms un projektu iesniedzēju aktivitāte saistās ar AS "Latvijas valsts meži" piešķirto ziedojumu. AS "Latvijas valsts meži" kopš 2005. gada ik gadu veic ziedojumu Latvijas sporta, kultūras, izglītības un zinātnes, sociālās palīdzības un vides organizācijām. Neraugoties uz sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas aicina ziedojumu, pirmkārt, veltīt sociālajiem mērķiem vai labdarībai, no apmēram četriem miljoniem eiro katru gadu puse jeb divi miljoni eiro piešķirti sporta pasākumiem, savukārt Meža attīstības fondam meža nozares attīstības veicināšanai piešķirti vien 800 000 eiro.

Revīzijā secināts, ka "Latvijas valsts meži" ziedojuma Meža attīstības fondam administrēšana, projektu nosacījumu un vērtēšanas process nav skaidrs un atklāts. Arī finansējuma piešķiršanas principi nav izsekojami, tostarp finansējuma piešķiršana ar ziedotāju saistītām biedrībām dažādu sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. Turklāt projektiem nav paredzēts arī pašu biedrību līdzfinansējums.

Būtiski trūkumi revīzijā konstatēti Medību saimniecības attīstības fonda pārvaldībā. Seši no septiņiem šī fonda konsultatīvās padomes locekļiem, kuri izvērtē projektu pieteikumus, pārstāv vai ir cieši saistīti ar biedrībām un iestādēm, kuras iesniedz projektu iesniegumus. VK uzskata, ka tik liels vērtētāju īpatsvars, kas saistīti ar iesniedzamajiem projektiem, rada "sadarbības risku" projektu atbalstīšanā.

Ik gadu aptuveni 70 000 eiro tiek piešķirti divām lielākajām mednieku biedrībām, kaut arī vienas biedrības projektus gandrīz pilnā apmērā faktiski īsteno ar šīs biedrības vadītāju saistīts uzņēmums. Tas savukārt liedz iespēju pārliecināties par projekta faktiskajām izmaksām. Šī nauda tiek piešķirta pamatā paļaujoties uz pašu biedrību ieskatiem par projektos īstenojamo pasākumu skaitu, saturu un nepieciešamo finansējumu.

Medību saimniecības attīstības fondā projektu izdevumu pamatojošos dokumentus nepārbauda ne Lauku atbalsta dienests, ne ZM. Projektu realizētājiem nav jāiesniedz izdevumus pamatojošie dokumenti, nav veiktas pārbaudes uz vietas, arī informācija dokumentos par projektu īstenošanu nav pilnīga un izsekojama.

VK revīzijā apšauba vairāku izdevumu pamatotību un nepieciešamību. Piemēram, komandējuma organizēšana vienam dalībniekam neatkarīgi no komandējuma valsts un komandējuma dienu skaita vidēji izmaksājusi 800 eiro. Regulāri organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Spāniju, Itāliju vairākus gadus pēc kārtas, nenorādot informāciju par plānotajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpat konstatēti arī gadījumi, kad par vienu un to pašu komandējumu ārpakalpojuma sniedzējs sagatavojis vairākus rēķinus, kurus ministrija nepamatoti akceptējusi.

Vairāk nekā desmit gadu laikā no valsts atbalsta meža, medību un zivsaimniecības nozaru attīstībai īstenoti simtiem projektu, tajā skaitā sagatavotas filmas, raidījumi, grāmatas, semināri un konferences, taču informācija par paveikto nav pieejama vai ir pieejama ļoti ierobežotā apmērā.

VK rosinājusi ZM uzlabot fondu darbības atklātību, pēc iespējas objektīvāku projektu izvērtējumu, kontroli par līdzekļu izlietojumu un informācijas par atbalstīto projektu rezultātiem atklāšanu.