Ja kādam ir konkrēts priekšstats par vēlamu rektora personību, viņam jākļūst par augstskolas pārstāvi, saka Vētra  (19)

Vērtējot ministru publiskos izteikumus saistībā ar Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu amatā, Vētra uzsvēra, ka patlaban likumdošana neparedz sistēmu, kurā valdība varētu pati izraudzīties rektora kandidātu un to iecelt.

"Rektora izvēle ir pašas augstskolas kompetences jautājums, tamdēļ LU šajā gadījumā ministru izteikumus nevajadzētu atstāt bez ievērības. LU ir valsts dibināta augstskola, tomēr ministrs nevar dot rīkojumus par to, kādam jābūt rektoram," skaidroja priekšsēdētājs, piebilstot, ka ministriem jālemj, vai ievēlēšanas procedūra noritējusi atbilstoši likumam un iekšējiem noteikumiem. Vienlaikus Vētra norādīja, ka ministru atklātība šajā jautājumā jāvērtē pozitīvi, jo gadījumā, ja valdība nobalsos pret Muižnieka atkārtotu iecelšanu amatā, gan sabiedrība, gan augstskola zinās, kādēļ balsojums bijis tieši tāds.

Viņš sacīja, ka Muižniekam, kurš ir ievēlēts LU rektora amatā un gaida nepieciešamo valdības apstiprinājumu, ministru sacītais ir jāuztver kā novēlējumi viņa tālākā darbībā un iespēju robežā tie jāņem vērā. "Bet, ja kādam ir konkrēts priekšstats par to, kādam jābūt LU rektoram, un kāds domā, ka viņa viedoklim jābūt izšķirošam, tad šim cilvēkam jākļūst par LU personāldaļas locekli, Satversmes sapulces locekli un jāpārliecina sapulces locekļi par savu viedokli," uzsvēra Vētra.

Kopējo situāciju saistībā ar LU rektora apstiprināšanu Vētra uzskata par viennozīmīgu politisko spiedienu, tomēr augstskolas dzīvo vidē, uz kuru attiecas valsts politika. Viņaprāt, augstskolai ir uzmanīgi jāreaģē uz sabiedrības vajadzībām un prasībām, jo valsts politika un politiskā vide pauž noteiktus noskaņojumus un "atstāt tos bez ievērības būtu ļoti tuvredzīgi".

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (JKP) LU rektora amatā vēloties redzēt jaunu cilvēku ar dinamisku un mūsdienīgu skatījumu uz jaunās paaudzes izglītošanas metodēm.

"Es personīgi Latvijā vadošās universitātes rektora amatā vēlos redzēt jaunu cilvēku ar dinamisku un mūsdienīgu skatījumu uz jaunās paaudzes izglītošanas metodēm un ar spējām universitātei iedot jaunu impulsu un uzrāvienu attīstībā. Manuprāt, universitātei ir nepieciešamas jaunas sejas un padomju rēgu laikam ir jābeidzas," norādīja ministrs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) apgalvoja, ka sliecas atbalstīt izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) nostāju jautājumā par LU rektora vēlēšanām, kas nozīmētu balsot pret Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sacīja, ka gadījumā, ja netiks prezentēti pārliecinoši argumenti, atturētos no iejaukšanās LU lēmumā par rektora ievēlēšanu.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda, ka pirms izšķiršanās, kādu pozīciju ieņemt LU rektora vēlēšanu jautājumā, būtu jāuzklausa gan Šuplinska, gan LU rektora vēlēšanās uzvarējušais pašreizējais rektors Muižnieks.

Jau vēstīts, ka atbilstoši savai kompetencei Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, par kuriem dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Izglītības un zinātnes ministre 17.jūlijā norādīja preses konferencē.

Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

Vaicāta, kad būs gatavs gala ziņojums, Šuplinska atbildēja, ka tuvākā valdības sēde paredzēta 13. augustā, un no viņas teiktā izriet, ka šis dokuments varētu tapt līdz 13. augusta sēdei.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.