mod_2010_06_10_8425_resampled
Zinu, ka raksts ir pagarš, bet... kas patiesībā notika ar Operetes teātri?! 11. jūlijā atskanēja uzaicinājums uz Ikšķiles Operetes "festivālu", kurā patiesībā nekad un neviens no leģendārajiem dzīvi palikušajiem Operetes teātra māksliniekiem nav aicināts piedalīties kaut vai kādā no izrāžu epizodiskajām lomām... Bet ar to bija jāsāk Operetes teātra fondam, bet kur nu pianistei cien. Agijai Kozlovskai, "fonda" vadītājai, par to aizdomāties! Tāda attieksme Latvijai ir raksturīga, tāpēc arī neizbrīna, un šobrīd palikušo ir tik maz...

"Čekas maisi" arī atvērti, un tur figurē dažādu ietekmīgu vīru vārdi, tāpēc pēc Eduarda Rozenštrauha nāves man bija jāapklust, jo pārāk liela patriote un vēl... talantīga un uzņēmīga, braukā pa ārzemēm... Daudziem VDK cilvēkiem un viņu bērniem mākslas pasaulē es traucēju, un tā ir realitāte... Vispirms noņēma no galvenajām lomām, tad jaunajās izrādēs izlika uz bezvārdu lomām, veidoja plānu, kā pēc gada no manis tikt vaļā... Lai aizmirstu un nepieminētu...nekad vairs! Par Operetes teātri un savu vietu tajā aprakstu savā grāmatā "Jasmīn baltais, mana mūža... Latvijas dziedātājas likteņstāsts", bet katram pašam katrs pasākums jāizvērtē, arī Operetes fonda gara darbi...

Šī diena pagāja, lai apkopotu materiālu par tēmu – kas tad notika ar mūsu Operetes teātri?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!