Liepāja negrib apvienoties ar novadiem; piedāvā veidot Lejaskurzemes novadu  (99)

Pirmdien Liepājā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli Liepājas pašvaldība ierosināja savu redzējumu par teritoriālo iedalījumu un guva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apliecinājumu, ka piedāvātais dalījums tiks izvērtēts, informē Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda.

VARAM konsultāciju laikā, kur ministrs Juris Pūce (AP) un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās administratīvi teritoriālās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus, Liepājas pašvaldība un to astoņu novadu pašvaldības, kuras, atbilstoši VARAM piedāvātajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, plānots pievienot Liepājai, iepazīstināja ministriju arī ar savu redzējumu.

Liepāja un reformā iezīmētie astoņi novadi – Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novads –, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicināja ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.

"Liepāja kā Republikas pilsēta un Kurzemes reģiona attīstības centrs jau šobrīd ir pašpietiekama, ar stabilu attīstības tendenci. Mūsu mērķis ir paaugstināt pilsētas konkurētspēju citu Baltijas reģiona pilsētu vidū, turpinot ieguldīt ceļu, ostas, dzelzceļa, un lidostas attīstībā. Neesam gatavi atkāpties no šī mērķa. Savukārt, novadiem, to iedzīvotājiem ir pilnīgi citi mērķi un vajadzības. Novadi savu tālāko attīstību saredz vienotā darbībā, bet bez Liepājas pilsētas. Man prieks, ka Pūces kungs sadzirdēja šo atšķirīgo situāciju, un ceru, ka viņa solījums izvērtēt veidot divas atsevišķas teritoriālās vienības - Liepāju un Lejaskurzemes novadu – rezultēsies arī šāda sadalījuma izveidošanā, kas noteikti būs ieguvums kā pilsētai, tā novadiem" norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Konsultāciju laikā Liepājas pašvaldības vadība faktos un skaitļos atspoguļoja arī pilsētas straujo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Pilsētā mērķtiecīgi radīta vide un apstākļi, kas piemēroti tieši uzņēmējdarbībai un ražošanai. Liepāja ir vadošā līdere starp Latvijas pilsētām apstrādes rūpniecībā, un katru gadu pilsētā tiek radīts vairāk nekā 600 jaunu darbavietu. Tas ir apliecinājums, ka pilsēta ir pareizi izvēlējusies savu attīstības virzienu un izveidotā speciāli ekonomiskā zona sekmē ne tikai pilsētas, bet arī visa Kurzemes reģiona un valsts tautsaimniecības attīstību, vēsta dome.

Konsultāciju laikā diskutēts tika arī par tādiem jautājumiem kā izglītības joma un skolu tīkla modeļa maiņa piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, sociālie pakalpojumi un vienotas pabalstu sistēmas izveide, lai apvienoto teritoriju iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, ceļu un transporta attīstības izaicinājumi, funkciju pārdale starp valsti un pašvaldību, finansējuma pieejamība pašvaldībām, pārņemot valsts funkcijas un īstenojot administratīvi teritoriālo reformu u.c.

Lai rastu iespējami pilnīgāku redzējumu par VARAM piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli un tā ieguvumiem visas valsts ilgtspējīgai attīstībai, Liepājas pašvaldība ministrijai nosūtījusi arī vēstuli, lūdzot skaidrot arī administratīvi teritoriālās reformas salāgojamību ar paralēli virzītajām reformām izglītības, veselības un sabiedriskā transporta jomā, kā arī reformas īstenošanai nepieciešamo finansējuma apmēru, tā avotiem un kritērijiem, pēc kādiem turpmāk tiks veidoti valsts un pašvaldību budžeti, iekļaujot nosacījumus par nodokļu likmju sadalījumu, pašvaldību izlīdzināšanas fonda un valsts dotāciju pieejamību.