Aculiecinieka kadri: Rīgas spožums un posts  (26)

Pirmais, kas krīt acīs, ir lielais viesu daudzums. Japāņu tūristu grupas šeit var redzēt regulāri.

Pēc Japānas imperatora apmeklējuma Rīga viņu sirdīs tika iezīmēta. To pašu var teikt par Anglijas, Nīderlandes un Polijas tūristiem. Pāvestu, ASV prezidentu un karalieņu vizītes bija Vairas Vīķes Freibergas laika devums nākotnei. Līdz pat Andra Bērziņa prezidentūrai liktenis man deva iespēju atrasties šo viesu tuvumā, fotografēt un stāstīt par to.

Protams, mums visiem jānoliec galvas mūsu senču priekšā, kuri uzcēla šo pilsētu ar savu darbu, sviedriem un asinīm. Steidzīgi ir jāatrod laiks un līdzekļi paplašināt tūristu apskates vietas nomalēs ar interesantiem akcentiem.

Apmeklēju Muzeju "Birža". Daļēji tas ir pārņēmis Ārzemju mākslas muzeja eksponātus, diemžēl trūkst senās Grieķijas un Romas skulptūras. Tas liedz mūsu jaunajai paaudzei redzēt sengrieķu un renesanses šedevrus. Jo ne katrs var aizbraukt uz Angliju, Franciju (Luvru) un Itāliju. Varu piebilst, ka ne visas skulptūras bija lētas ģipša kopijas. Bija arī marmora un bronzas kopijas. Muzejs ir pasakains. Mūmijas glabāšanas principi ir tikpat stingri kā slavenā sudraba kolekcija. Novērošanas kameras, kustību sensori, gandrīz trīsdesmit centimetru biezās ugunsdrošās durvis. Viena no lielākām vērtībām ir arī Ogusta Rodēna skulptūras ansamblis "Skūpsts". Redzami hinduisma dievu pārstāvji. Viens no tiem Krišna zilā krāsā blakus gotiņai. Vēl Krišna skaitījās laimes dievietes Lakšmi vīrs un tūkstoš gopi (jaunavu) pavēlnieks.

Krišna skaitās daudziem indiešiem galvenais dievs. Tāpēc govis Indijā ir svēts dzīvnieks. Šodienas zinātniskie atklājumi noveduši "Bhagavadgītā" pētniekus izbrīnā un pat šokā. Kā senie indieši zināja to, ko zinātnieki-kosmosa pētnieki atklāj tikai šodien? Ne jau velti Einšteins "Bhagavadgīti" nosaucis par Bībeles Bībeli.

Vēl ieteikums. Ja vēlaties nofotografēt Vecrīgas ansambļus no šī muzeja koridora trešā stāva logiem, tad ejat uz turieni laikā, kad saule spīd no sāniem. Ja vēl ir mākoņi, tad skati būs pasakaini. Cerēsim, ka muzeja darbinieki turēs logu stiklus tīrus.

Izbrīnīja Rīgas Doma baznīcas noputējušie muzeja eksponāti pagalma krustejās. Atceros bērnības ekskursiju uz šo vietu. Atmiņā palicis uzkrītošais klusums un jasmīnu smarža. Tagad no tā nav ne vēsts. Minēju, ka tūristu plūsma bija tik intensīva, ka fotografēt bija diezgan sarežģīti. Tāpēc apmeklējums ir jāplāno ilgāks vai arī apmeklējuma laikam jābūt kad šīs tūristu plūsmas nav. Tomēr, ja gribat noklausīties ērģeļmūzikas divdesmit minūšu koncertu, tad būs jāpaciešas. Klausījos, sēžot vietās, kur parasti sēž prezidenti un valdības augstākās amatpersonas. Domās lidoju, kā agrāk bieži sapņos. Zīmīgi, ka sapņos lidoju tikai pāri tām vietām un telpās, kurās pats esmu bijis.

Ilzes Reines atskaņotā J.S. Baha un K.M Vidora mūzika bija neaprakstāma bauda. Tā iedarbojās uz katru ķermeņa šūniņu. Iztīrīja smadzenes no depresijas. Katrs cilvēks to izjūt savā smalkās enerģijas un iegūto zināšanu līmenī. Tāpēc jo agrāk sāksiet to klausīties, jo vairāk iegūsiet.

Beidzot ieraudzīju Līvu laukumā izliktās akmens "elku dievības" galvas oriģinālu. Viņa ir mazāka, un galvas virsma plakanāka. Ziedojumu pieņemšanai. Arī es noliku monētiņu un pieskāries ar roku tūkstošiem gadu senču enerģētikai.

Latvieši ir pārcietuši daudz nelaimju. Cilšu savstarpējos karus, vācu krustnešus, Ivana bargā šausmas, Zviedrijas un Polijas kundzību. Pētera I iznīcinošo vilni, Staļinisma nāves ēnu. Tomēr vienmēr atjaunojušies, ir jāsaprot, ka katra tauta ir vērtība. Katra cilvēka tiesības un brīvība ir likums, lai kas arī šis cilvēks būtu. Impērijas nekad nav pastāvējušas mūžīgi. Tas ir tautas un nācijas pašiznīcināšanās ceļš. Agrāk vai vēlāk.

Uzmanīgāk aplūkoju Ikšķiles un Rīgas bīskapa Alberta fon Bukshēvedena figūru pie baznīcas sienas. PSRS laikā tās tur nebija. Acīs krita seno baltu garīgo tēvu varas zīmes pie bīskapa apakšējās tērpa malas. Tāda bija prakse. Iznīcināt garīgos līderus un piesavināties viņu varas zīmes. Jau no Romas imperatoru laikiem. Jo imperatori skaitījās visu tautu ticību virspriesteri. Par to rakstīju reportāžās par Somijas un Tukuma ortodoksālajām baznīcām.

Skaidrs, ka visu pastāstīt un parādīt nav iespējams. Brauciet un skatieties, izbaudiet un dariet pēc zināma laika to atkal. Jaunībā, brieduma gados un pirms šīs pasaules atstāšanas.

Kas zina, varbūt jūsu dvēsele pirms došanās uz nopelnīto nākamās pakāpes vietu lidos pāri šai pilsētai un ielām, kur esat atstājis daļiņu sevis.