Baltinava pašvaldību reformā prasa izņēmumu novadiem pie austrumu robežas  (51)

Mēnesi pēc tam, kad 20. jūnijā Balvos notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotās konsultācijas ar Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novada deputātiem par valdības piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, 18. jūlijā visi Baltinavas novada domes deputāti parakstījuši un nosūtījuši valdības un Saeimas pārstāvjiem vēstuli ar saviem priekšlikumiem reformai.

Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un Saeimas frakcijām, Baltinavas novada deputāti atgādina, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, valstī lielākais teritorijas attīstības līmeņa indeksa pieaugums ir bijis tieši Baltinavas novadā. "Tātad, pirms desmit gadiem izveidojot atsevišķu Baltinavas novadu, novada teritorijas kopējai attīstībai tas devis vairāk plusu nekā mīnusu," uzskata deputāti.

Tagad VARAM konsultāciju laikā tika prezentēts ministrijas sagatavotais materiāls "Pašvaldības profils - apvienotais Balvu novads". "Tajā apkopoti statistikas dati un raksturota esošā situācija Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novados, bet nav pamatojuma, kā pievienošana Balvu novadam uzlabos situāciju tieši Baltinavas novadā – kā Baltinavas novadā veicinās uzņēmējdarbību, kā Baltinavas novadā uzlabos ekonomisko situāciju, kā Baltinavas novadā uzlabos pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā paaugstinās teritorijas attīstības līmeņa indeksu, kā Baltinavas novadā mazinās depopulāciju un uzlabos demogrāfiskos rādītājus," satraukumu pauž novada pārstāvji.

Baltinavieši arī atgādina Kariņa valdības deklarācijā pausto, kur solīts izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību. Tāpēc deputāti aicina neveikt pirmā līmeņa pašvaldību reformu, kamēr nav atbildes, vai būs otrā līmeņa pašvaldības, kādas tās būs un kādas funkcijas tiks pārceltas no pirmā uz otrā līmeņa pašvaldībām.

"Aicinām, domājot par austrumu pierobežas apdzīvotības saglabāšanu no valsts drošības viedokļa, Eiropas Savienības austrumu pierobežas teritorijās izdarīt atkāpi no novadu veidošanas kvantitatīvajiem (iedzīvotāju skaita) kritērijiem vai piemērot atsevišķus kritērijus pierobežas novadiem pie ES ārējās sauszemes robežas," vēstulē raksta Baltinavas novada deputāti.

Deputāti arī rosina, īstenojot pirmā līmeņa pašvaldību reformu, neveikt pašvaldību piespiedu pievienošanu vai apvienošanu, ignorējot pašvaldības iedzīvotāju vairākuma viedokli.

Jau ziņots, ka no 20. maija līdz 10. jūnijam Baltinavas novada aptaujā viedokli par pašvaldības nākotni varēja izteikt Baltinavas novadā dzīvesvietu deklarējušās personas, kuras aptaujas brīdī ir sasniegušas 16 gadu vecumu.

Tika iesniegtas 269 aizpildītas anketas. 253 personas jeb 94 % atbalstīja viedokli par to, ka Baltinavas novads paliek patstāvīga administratīvi teritoriāla vienība. 11 respondenti jeb 4,1 % ir par to, lai Baltinavas novads tiek pievienots Balvu novadam. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Baltinavas novadā ir 963 iedzīvotāji, tādējādi var lēst, ka piedalījusies teju trešdaļa iedzīvotāju.