"Ir jāiet uz priekšu ar infrastruktūru. Varam ielikt naudu ieročos un bruņojumā, bet, ja mums nav vezumnieku, treniņa vietu, bāzu un ekipējuma, nevaram tālāk attīstīties. Nākamajā gadā šajā virzienā ir paredzēts daudz līdzekļu ieguldīt," pirmdien intervijā laikrakstam "Diena" atzinis aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš izteicies, ka pašreiz ir labs budžeta sadalījums starp investīcijām, izdevumiem personālam un uzturēšanas izdevumiem, kas atbilst NATO noteiktajiem kritērijiem", taču jāiet uz priekšu ar infrastruktūru.
Pēc viņa teiktā, zemessargiem vai jaunsargiem Liepājā ir jāpatērē stundas, lai aizbrauktu uz šautuvi. Šīm iespējām ir jābūt tuvāk. Jābūt reģionālajam izvietojumam. Ādažu poligons, kas ir viens no labākajiem Ziemeļeiropā, ir pārslogots. Mums vajag papildu poligonu Alūksnē, Latgalē un Kurzemē.
Ministrs atzīmē, ka Latvijai vienmēr būs jāpaļaujas uz starptautisko solidaritāti. "Mums pietrūkst naudas daudzām loģistikas lietām – noliktavām, mācību poligoniem. Ir jāstrādā pie NATO kaujas grupas uzņemošās valsts atbildības – kanādieši joprojām dzīvo teltīs! Tas nav labi un pareizi".
"No klasiskās aizsardzības lietām mēs ar saviem 2% nekādi nevaram tikt galā ar pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību. Tās ir pretraķešu aizsardzības sistēmas, jo to iegādei ir nepieciešams ilgs laiks un arī daudz līdzekļu. Pretgaisa aizsardzībā mums nav tādu līdzekļu. Joprojām mēģinām apbruņot sauszemes spēkus un zemessargus. Aizsardzības ministrija patiesībā ļoti ilgi ir bijusi pabērna lomā budžeta jomā," intervijā atzinis Pabriks.
Pēc viņa teiktā, ir vienošanās ar premjeru, ka tiks izdarīts viss, lai aizsardzībai tiktu novirzīti 2% no IKP arī 2020. gadā.
"Tas ir svarīgs lēmums ne tikai iekšpolitiski, lai armija un zemessargi zinātu, ka nenotiek raustīšanās attīstībā, bet rīkojamies pēc iepriekš pieņemtā divpadsmit gadu plāna. Tas ir būtiski arī starptautiski – ja noslīdētu atpakaļ zem 2%, tas nopietni apdraudētu NATO kaujas grupas atrašanos Latvijā, kurā pašreiz ir pārstāvētas deviņas nācijas. Tas noteikti apdraudētu mūsu transatlantiskās saites, amerikāņu esību šeit ar saviem helikopteriem. Tas arī mazinātu mūsu drošību," izteicies Pabriks.
Pēc viņa teiktā, IKP vienmēr "svaidīsies", tādēļ līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, arī Latvijai būtu jāplāno 2% ar nelielu rezervi, lai nenonāktu situācijā, ka izaugsmes vai citu izmaiņu rezultātā pēkšņi ir 1,95%. Tā var nešķist ļoti liela atšķirība, bet tam ir liela politiska nozīme. Ja nav 2%, Latvija NATO iekšienē izskatās pavisam citādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
