Sabiedriskajai apspriešanai nodod reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam  (7)

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku septiņiem gadiem. Izvērtējot pašreizējo reģionālo attīstību, tiek definēti turpmākie reģionālās politikas mērķi, uzstādījumi un rīcības virzieni, kā arī sagaidāmie rezultāti.

Reģionālās politikas pamatnostādņu uzstādījumi tika arī plaši apspriesti piecos reģionālajos forumos 2019. gada martā – maijā, kuros piedalījās ministriju, plānošanas reģionu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citas ieinteresētās puses.

Reģionālās politikas galvenais mērķis ir reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai.

Būtiskākie jaunās reģionālās politikas principi ir teritoriālā pieeja atbalsta sniegšanā, tematiskā koncentrācija un viedu risinājumu principa piemērošana attīstības plānošanā un projektu īstenošanā. Atbalstu paredzēts sniegt visiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām, priekšroku un lielāku atbalstu sniedzot reģioniem ar zemākiem attīstības rādītājiem, tādējādi mazinot atšķirības starp reģioniem.

Atbalsts paredzēts attīstības centriem, lauku teritorijām, Rīgas metropoles areālam, Baltijas jūras piekrastei un Austrumu pierobežai, kas, atbilstoši Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam ir definētas kā reģionālās attīstības mērķa teritorijas.

Plānots arī paplašināt atbalsta iespējas vietējo kopienu iniciatīvām, mudinot cilvēkus piedalīties savas teritorijas attīstības veicināšanā, īstenojot inovatīvus projektus vai produktus. Lai sasniegtu iecerēto, panākot efektīvākus risinājumus teritorijās, tiek piedāvāts celt kapacitāti gan plānošanas reģioniem, gan pašvaldībām, gan vietējām kopienām.

Viens no galvenajiem virzieniem ir reģionālās ekonomikas attīstība. Tā ietvaros paredzēts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, uzņēmējiem iekārtu un tehnoloģiju iegādei, kā arī plānošanas reģioniem reģionālo inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei.

Plānots pilnveidot nodokļu politiku uzņēmējdarbības veikšanai reģionos, kā arī mazināt pašvaldību radīto birokrātisko slogu uzņēmējiem. Bez tam, iecerēti pasākumi cilvēkresursu piesaistei reģionos, kuru īstenošanai plānoti ieguldījumi darba algu palielināšanā un mājokļu pieejamības darbaspēkam nodrošināšanā.

Otrais atbalstāmais virziens ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, paredzot atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldības pakalpojumu ēkās, pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai.

Ieguldījumi tiks virzīti arī infrastruktūras sakārtošanā pakalpojumu saņemšanai gan klātienē, gan attālināti, nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku pakalpojumu saņemšanu. Plānots arī sniegt atbalstu ceļu tīkla infrastruktūras sakārtošanai un citiem alternatīviem mobilitātes veidiem, kā arī tiks ieguldīts publiskās ārtelpas sakārtošanai. Tāpat ir paredzēta plānošanas reģionu, pašvaldību administrācijas un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes celšana, lai nodrošinātu attīstībai un investīcijām labvēlīgu vidi un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Ņemot vērā publiskā finansējuma samazināšanos reģionālai attīstībai, kā arī nepieciešamību pielāgot pakalpojumu tīklu iedzīvotāju skaita izmaiņām konkrētās teritorijās, svarīgi, lai īstenotie pasākumi būtu ar lielāku pievienoto vērtību un nestu atdevi ilgākā laika perspektīvā.

Attiecīgi tiek rosināts atbalstīt viedus risinājumus, kas uzlabos pašvaldību funkciju īstenošanu, samazinot pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, veicinās cilvēku dzīves kvalitātes celšanos, kā arī samazinās ietekmi uz vidi un izmantos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Realizējot pamatnostādnes, iedzīvotājiem reģionos būs lielākas darba iespējas, tai skaitā iespējas strādāt attālināti un labāk apmaksātu darbu. Tiks uzlaboti dzīves apstākļi – sakārtota publiskā telpa, lielākas mājokļa pieejamības iespējas, pieejamāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, kā arī lielākas mobilitātes iespējas darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībā. Būs lielākas iespējas piedalīties teritoriju izaugsmes veicināšanā, īstenojot vietējās iniciatīvas.

Uzņēmējiem pēc pamatnostādņu realizēšanas būs pieejama nepieciešamā infrastruktūra, tādējādi paverot iespējas uzņēmējiem vairāk ieguldīt attīstībā. Būs pieejams gan konsultatīvs, gan finansiāls atbalsts uzņēmumu un inovācijas attīstībai, mazināsies birokrātiskais slogs un tiks nodrošināti nepieciešamie speciālisti atbilstoši uzņēmuma vajadzībām.

Pamatnostādņu projektā noteiktie reģionālās politikas uzstādījumi kalpos par pamatu Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam satura veidošanai un Eiropas Savienības fondu finansējuma plānošanai reģionālās attīstības jomā.

VARAM ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. Pašreiz spēkā esošo pamatnostādņu darbības termiņš ir 2019. gads.