Noteikumi iestrēgst domē, tomēr rīdziniekiem atkritumu apsaimniekošanas līgumi jāslēdz  (49)

19. jūlijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūdza Rīgas domei līdz 29. jūlijam paskaidrot plānoto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un iesniegt noslēgtā līguma kopiju starp pašvaldību un izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju A/S "Tīrīga", lai izvērtētu tās atbilstību normatīvajiem aktiem.

Ministrija, reaģējot uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām publiskajā telpā un analizējot pieejamo informāciju par Rīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un atkritumu apsaimniekotāja maiņu, bija konstatējusi vairākas nepilnības sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pašvaldībā.

Vēstulē domei VARAM norādīja, ka šobrīd spēkā esošie Rīgas domes 2013. gada 17. decembra saistošie noteikumi Nr. 90 "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi", ietver novecojušu pieeju un informāciju, piemēram, par atkritumu konteineru izmēriem un sadzīves atkritumu izvešanas biežumiem. Ministrija secināja, ka pirms iedzīvotāji tiek aicināti pārslēgt līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju AS "Tīrīga", pašvaldība nav aktualizējusi vai izdevusi jaunus saistošos noteikumus, kas saskaņoti ar VARAM.

Pirmdien preses konferencē, atskaitoties par ministra amatā 200 dienās padarīto, Pūce skaidroja pārmetumu būtību - patlaban atkritumu apsaimniekošanu pilsētā regulē saistošie noteikumi, kas bija veidoti modelim, kas bija pirms publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkuma noslēguma.

Faktiski visas tās lietas, kas ir iekļautas PPP līgumā, nemaz nav spēkā esošajos saistošajos noteikumos. "Tāpēc īsti likumīga pamata bez jauniem saistošajiem noteikumiem uzsākt apsaimniekošanu nemaz nav. Uz to arī ministrija vērsa domes uzmanību, ka ir jāpieņem jauni noteikumi. Atbildes vēstulē dome ir informējusi, ka līdz augusta beigām to izdarīs. Jaunajam regulējumam ir obligāti jāstājas spēkā līdz 15. septembrim," skaidroja ministrs.

Pūce uzskata, ka tas neatbilst labai pārvaldībai, ja divu nedēļu laikā tiek sagatavots lielu jomu regulējošs pamata normatīvais akts, un tas notiek, iedzīvotājiem nedodot iespēju piedalīties sabiedriskā apspriešanā projekta tapšanas gaitā. No rīdzinieku perspektīvas gan būtiski ir tas, ka, ja PPP noteikumi tiek iekļauti līgumā, kopumā rīdzinieku iespējas piekļūt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem pieaug, jo tādā gadījumā saistības, kas jāveic komersantiem, ir augstākas nekā šobrīd esošajos saistošajos noteikumos. "Cits jautājums, vai izvēlētais modelis ar vienu apsaimniekotāju visai teritorijai uz 20 gadiem ir bijis tas efektīvākais veids kā šādu progresu panākt, jo citām pašvaldībām ir izdevies panākt šādu progresu arī bez 20 gadu saistībām," sacīja Pūce.

Uz "Delfi" jautājumu, vai patlaban noritošā atkritumu apsaimniekošanas līgumu pārslēgšana ir nelikumīga, ministrs teica, ka nedrīkst to šādā veidā komentēt. Viņš gan piebilda, ka pats arī saņēmis aicinājumu pārslēgt līgumu, bet nav to izdarījis un neplāno darīt, kamēr netiks pieņemti saistošie noteikumi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe portālam "Delfi" pastāstīja, ka jauno saistošo noteikumu projekts ir sagatavots un nodots domes apritē, bet Juridiskā pārvalde ir "iepauzējusi", nogaidot Konkurences padomes rīcību. Piņķe prognozēja, ka līdz 15. septembrim noteikumi diezin vai stāsies spēkā, jo tie vēl jāskata komitejā, pēc tam domes sēdē. Turklāt pirms saistošo noteikumu stāšanās spēkā savs vērtējums par tiem vēl dodams VARAM, kurai saskaņā ar likumu ir mēnesis laika vērtēšanai.

Uz jautājumu, vai rīdzinieki tagad pārslēdz līgumus bez likumīga pamata un vai ir jēga to darīt, Piņķe atbildēja, ka tas jādara, jo vecie līgumi beigsies, bet saskaņā ar likumu jābūt spēkā esošam atkritumu apsaimniekošanas līgumam, līdz ar to ir nepieciešami jaunie līgumi. Kad būs stājušies spēkā jaunie saistošie noteikumi, tad rīdziniekiem būs jāprecizē līgumi atbilstoši tiem. Piņķe uzsvēra, ka pārslēgtie līgumi ir likumīgi, jo ir spēkā koncesijas līgums ar atkritumu apsaimniekotāju un PPP procedūra ir izieta un ir spēkā.

Trešdien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas kopīgās sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums "Par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā". Paredzama plaša diskusija par tēmu, bet noteikumu projekts vēl netiks skatīts, "Delfi" uzzināja RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) par iespējamu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līguma pārkāpumu šobrīd ierosinājusi pret Rīgas domi un "Getliņi EKO" pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama paskaidroja, ka pārkāpuma lieta ierosināta par minētā līguma 102. panta pārkāpumiem un pagaidu noregulējums varētu tikt noteikts, lai veiktu padziļinātāku izpēti un pārliecinātos, ka tiešām uzņēmuma un Rīgas domes rīcībā nav pārkāpumu.

"Mēs redzam, ka Rīgas domes un "Getliņi EKO" iecere ir uz turpmākajiem 20 gadiem atkritumu apsaimniekošanas tirgū noteikt monopolu, līdz ar to neredzam, ka pie šādiem apstākļiem varētu attīstīties konkurence. Pieļaujot šādu situāciju, mēs pēc 20 gadiem nevarēsim saprast, kā tas ir noticis, ka tiek būvēta ļoti dārga, sadārdzināta, resursietilpīga un dažādām nevajadzīgām ekstrām bagāta sistēma," sacīja Ābrama.

Viņa nenoliedza, ka investīcijas jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir milzīgas, bet uzreiz esot skaidrs, ka tās laika gaitā ir jāatpelna un jau tagad iedzīvotāji, kuri pārslēguši līgumu, sūdzas par sadārdzinātajiem tarifiem, kas pieauguši par 40%.

Rīgas domei un "Getliņi EKO" līdz 8. augustam bija jāsniedz KP skaidrojums.