LU skandāls: Muižnieka neapstiprināšanas rīkojums nav gana pamatots, saka VK  (208)

Atzinumā skaidrots, ka Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā ir noteikts, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina MK pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas valdībā. MK var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. MK neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

"Ne Augstskolu likums, ne LU Satversme nenosaka LU rektora vēlēšanu kārtību un norisi universitātē. Rīkojumā konstatēts, ka ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, neievērojot iekšējos tiesību aktus," norādīts VK atzinumā.

Tāpat VK juristi secinājuši, ka rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

"Ņemot vērā minēto, nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Kā arī no rīkojuma nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ir tik būtiski, lai ierobežotu personas tiesības kandidēt uz rektora amatu," skaidro VK.

Papildus VK atzinumā norāda, ka saistībā ar Satversmes sapulces plašo rīcības brīvību un patstāvīgu kompetenci gan ievēlēt, gan atcelt rektoru Administratīvā rajona tiesa 2017. gada 18. maija spriedumā lietā Nr. A420261816 ir norādījusi, ka "Satversmes sapulces nolikumā ietverto procesuālo normu piemērošana nav pašmērķis, tās ir piemērojamas kopsakarā ar mērķi, kādam tās radītas. Proti, nolikuma 7. un 8. punkts ir vērsts uz Satversmes sapulces locekļu tiesībām savlaicīgi iepazīties ar sēdē izskatāmajiem jautājumiem un formulēt savu viedokli par izskatāmo jautājumu. Taču minētās normas neierobežo Satversmes sapulces tiesības mainīt darba kārtību un pieņemt citādu lēmumu, ja jautājums ir steidzams un Satversmes sapulces locekļu rīcībā ir pietiekama informācija lēmuma pieņemšanai".

Kanceleja arī vērš uzmanību, ka atsevišķi rīkojumā izdarītie secinājumi nav pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, piemēram, norādītais, ka LU Rīgas Medicīnas koledžas un LU P. Stradiņa medicīnas koledžas studējošajiem tiek nepamatoti liegtas tiesības līdzdarboties universitātes visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās, kā arī netiek ievērots Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkts.

Jāpiebilst, ka atzinumu par IZM rīkojuma projektu gatavo arī Tieslietu ministrija. Paredzams, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt sēdē nākamnedēļ.

Jau ziņots, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Gan "PwC Legal", gan zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.