Inčukalna novada vadība nevēlas šķirties no Vangažu pilsētas  (11)

Viņš uzskata, ka Inčukalna novada atdalīšana no pilsētas radīs grūtības vēlēšanās, jo aptuveni 2100 vēlētāju tiks pievienoti Ulbrokas novadam, bet vēl 2900 balsstiesīgo Siguldas novadam. Nalivaiko nobažījies, ka tas radīs situāciju, ka domēs nebūs ne Vangažu, ne arī Inčukalna iedzīvotāju pārstāvniecība.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

Kā vēstīts, VARAM jaunajā pašvaldību kartē piedāvā veidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā. Sākotnēji Stopiņus un Ropažus bija plānots apvienot vienā novadā ar Salaspili. Savukārt Garkalnes novadu bija iecerēts pievienot jaunveidojamam Ādažu novadam, bet Vangažu pilsētu iekļaut Siguldas novadā.

Ropažu novadā jauno pašvaldību modeli vērtē pozitīvi, taču jautājumus radot Vangažu pilsētas iedalījums apvienotajā novadā, tā aģentūrai LETA atzina Ropažu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze.

Viņa pauda bažas par to, kāds varētu būt Vangažu pilsētas iedalījums jaunajā modelī, ņemot vērā, ka pilsēta ieņem augstāku statusu nekā ciemi. Priekšsēdētāja vietniece atzina, ka Vangažu pilsētas pievienošana bija pārsteigums Ropažu novadam, tāpēc sarunas par turpmāko sadarbību vēl nav notikušas. Tomēr viņa pauda, ka Stopiņu, Garkalnes un Inčukalna novadu, kā arī Vangažu pilsētas apvienošana Ulbrokas novadā vērtējama pozitīvi.

Gremze norādīja, ka iepriekš jau notika sarunas ar Stopiņu novadu un bija arī izstrādāts turpmākās darbības modelis, taču vēl divu novadu un pilsētas pievienošana noteikti šo modeli mainīs. Tāpat Gremze atklāja, ka notikušas sarunas arī ar Garkalnes un Inčukalna novadiem, taču nekas konkrēts par turpmāko sadarbību ar šiem novadiem vēl nav norunāts.

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LRA/V) ir gandarīta, ka VARAM ir ieklausījies pašvaldības viedoklī un saskatījusi Ulbrokas, kā administratīvā centra potenciālu, kas pašlaik un arī nākotnē strauji attīstās.

"VARAM sākotnēji piedāvāja Stopiņu novadu pievienot Salaspilij, bet mēs lūdzām apvienot novadu ar Ropažiem, ar administratīvo centru Ulbrokā, jo abi novadi kopā atbilstam VARAM izvirzītajiem kritērijiem," atzina Paulāne.

Viņa patlaban nevarēja komentēt VARAM piedāvājumu novadam pievienot arī Garkalnes novadu un Vangažu pilsētu, jo tā ir pilnīgi jauna informācija, kas būs jāvērtē. Stopiņu pašvaldība līdz šim nav ne oficiāli, ne neoficiāli runājusi ne ar Garkalnes, ne Vangažu pilsētas pārstāvjiem par kopīga novada veidošanu.

Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) uzskata, ka jaunais piedāvājums iekļaut Garkalnes novadu jaunveidojamā Ulbrokas novadā ir neloģisks. "Piemēram, Ulbrokas novada robežas sākas Jaunciemā un beidzas Rumbulā pie Rīgas robežas. Savādi, ka atstāj mazu Salaspils spraudziņu, ko loģiskāk būtu pievienot Ulbrokas novadam. Es šajā piedāvājumā nesaskatu nekādu loģiku," sacīja Bauze-Krastiņš.

Domes priekšsēdētājs stāstīja, ka pašvaldība VARAM iesniegusi savu redzējumu, kurā piedāvājusi apvienošanos ar Ropažu novadu, kā arī vajadzības gadījumā pievienot Vangažus, jo šo novadu iedzīvotāju ikdienas gaitas ir cieši saistītas ar Rīgu, bet pēdējā dienā saņēmuši ziņu no VARAM, ka novadam klāt būs arī Stopiņi.

VARAM pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros. Konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.