Foto: Aglonā pulcējas svētceļnieki  (54)

"Delfi" jau rakstīja, ka jau otrdien, 13. augustā, pulksten 18. 30 ar vakara lūgšanu – vesperēm – un tai sekojošu svēto Misi Aglonā sākušās Latvijas apustuļa svētā Meinarda svētku svinības. Tās aizsāk Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas katru gadu Aglonā pulcē daudzus tūkstošus ticīgo, kā arī citu interesentu un kuru galvenajā dievkalpojumā piedalās arī valsts augstākās amatpersonas.

Svētceļnieki Aglonā sākuši pulcēties jau svētdien, 11. augustā, kad atzīmēta slimniekiem veltīta diena. Pirmdien, 12. augustā, svinēta ģimenēm veltīta diena, bet otrdienas, 13. augusta, vakarā jau sākušās svētā Meinarda dienas svinības. Oficiāli šie Latvijas garīgā aizbildņa svētki tiek svinēti trešdien, 14. augustā.

Pulksten 12 sakrālajā laukumā pulcējušās uz Aglonu atnākušās svētceļnieku grupas, lai piedalītos un savu grupu prezentētu īpašā svētceļniekiem veltītajā svētajā Misē. Dievkalpojumu vada Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis.

Šajā dienā no pulksten 14 līdz 16 bazilikas kriptā notiks Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta katehēze, kuras moto šogad ir "Jaunība nav vienkārši laika posms; tā ir dvēseles stāvoklis". Katehēzes iedvesmas avots ir pāvesta Franciska pēcsinodālā eksortācija "Kristus ir dzīvs", kurā pāvests runā par jauniešiem un viņu vietu baznīcā, kā arī par vecāko paaudzi, kas ir aicināta būt līdzās jaunajiem cilvēkiem, tos iedrošinot pieņemt izaicinājumus.

Trešdienas vakarā bazilikas sakrālajā laukumā sāksies Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības – pulksten 18 notiks konkursa "Dziedu Dievmātei" laureātu dziedājumi, kam sekos vesperes jeb vakara lūgšanas un svētā Mise. Šo dievkalpojumu vadīs Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Pulksten 22 notiks tradicionālais Tautas krustaceļš, ko vadīs bīskaps Bulis un Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. Savukārt pēc pusnakts paredzēts dievkalpojums, kuru vadīs Pavlovskis.

Ceturtdien, 15. augustā, kad paredzēta svētku kulminācija, galvenā svētā Mise tiks svinēta pulksten 12 un to vadīs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Dievkalpojuma noslēgumā būs euharistiskā procesija.

Iepriekš galvenajā svētku dievkalpojumā uzrunu teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs. Pēdējos gadus šajā amatā bija Pedro Lopess Kintana, kuru 4. martā pāvests Francisks nominēja par apustulisko nunciju Austrijā. Viņš nuncija pienākumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pildīja piecus gadus.

Savukārt 6. augustā par apustulisko nunciju Latvijā un Igaunijā pāvests nominēja Sarsenterum diecēzes (Bosnija un Hercegovina) titulāro arhibīskapu Petaru Antunu Rajiču, kurš jūnijā tika nominēts ar apustulisko nunciju Lietuvā. Kopš 2015. gada jūnija P. Rajičs pildīja apustuliskā nuncija pienākumus Angolā, kā arī Santomē un Prinsipi. Kā portālu "Delfi" informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā, šogad uzrunu teiks arhibīskaps Stankevičs, jo Rajiča ievešanas amatā dievkalpojums jeb ingress vēl tikai plānots – oficiāli viņš amatā vēl nav stājies.

Paredzēts, ka šogad svētku galvenajā dievkalpojumā piedalīsies gan Valsts prezidentsEgils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), gan arī citas valsts amatpersonas.

Šajā dienā jau no pulksten 7 Aglonas bazilikā notiks dievkalpojumi. Pirmais tiks svinēts latgaliešu valodā, pulksten 9 Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins vadīs svēto Misi jauniešiem, bet pulksten 10 paredzēts dievkalpojums svešvalodā bazilikas kriptā.

Ar visu dievkalpojumu kārtību svētku laikā var iepazīties Rīgas arhidiecēzes portāla "katolis.lv" sadaļā "Notikumu kalendārs".

Kā vēsta "katolis.lv", svētku laikā Aglonā būs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta telts, pirmās palīdzības punkti un dienesta brigāžu mašīnas, kur būs iespēja saņemt pirmo medicīnisko palīdzību, ja tāda būs nepieciešama. Pirmās palīdzības punktus varēs atpazīt pēc balta balona ar sarkanu krustu, bet telts būs dzeltenā krāsā.

Mediķi aicina rūpēties par savu veselību. Tiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, viņi iesaka neaizmirst paņemt līdzi medikamentus. Ja ir saslimšanas, kuru paasinājuma periodā raksturīgi samaņas traucējumi, kabatā jānēsā zīmīte, kurā norādīts vārds, uzvārds, saslimšana, kā arī piederīgā tālruņa numurs. Kritiskā situācijā šī informācija mediķiem atvieglo palīdzības sniegšanu.

Mediķi iesaka arī padomāt par laikapstākļiem atbilstošu apģērbu, neņemt līdzi produktus, kas ātri bojājas, ievērot drošības pasākumus, dodoties peldēties, kā arī dedzinot sveces.

Mediķi aicina svētceļniekus, kā arī Aglonas svētku dalībniekus vienam otru pieskatīt. Tāpat svarīgi uzlādēt mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu lūgt palīdzību, ja gadās nomaldīties vai ir palicis slikti ar veselību.

"Delfi" jau rakstīja, ka Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6. gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, kam tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.