Reaģējot uz pēdējā laikā sabiedrībā un mediju telpā izskanējušajām bažām par Ministru prezidenta virzītā pārstāvja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē Imanta Parādnieka (NA) iespējamu kļūšanu par padomes priekšsēdētāju, pats Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) to nodēvēja par neloģisku. Fonda jaunā padome uz pirmo sēdi pulcēsies piektdien, kad lems par padomes vadības izvēli un citiem būtiskiem jautājumiem.
Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Kariņš, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai runāts arī par SIF un nevalstisko organizāciju bažām, sacīja, ka šis jautājums nav pārrunāts. Taču satraukuma par Parādnieka kandidatūru sakarā premjers sacīja, ka Parādnieka pretendēšana uz fonda padomes vadītāja amatu savā ziņā būtu neloģiska.
"Fonds jau ir manā pārraudzībā, un, ja mans pārstāvis vadītu, tad iznāk, ka es pats pārraugu sevi. Tas ir neloģiski," sacīja Kariņš. Premjers piebilda, ka, cik viņam zināms, Parādnieks jau tagad pats teicis, ka nepretendēšot uz šo amatu.
"Manam pārstāvim, lai kurš tas būtu, ir vieta padomē. To Saeima ir tagad noteikusi, mainot likumu. Tagad visiem padomes locekļiem no sava vidus ir jāizvēlas vadītājs," skaidroja premjers.
Parādnieks šonedēļ sarunā ar "Delfi" sacīja, ka pats savu kandidatūru padomes priekšsēdētāja amatam neizvirzīs, taču padomes sēdē izklāstīs savu redzējumu par fonda darbību nākotnē.
"Padomes priekšsēdētāja izvēle ir pakārtota saturam un darbam," uzsver Parādnieks nenoliedzot, ka vēl līdz padomes sēdei veiks pārrunas ar citiem padomes locekļiem, jo "nevar atnākt kā balta lapa".
Vēl iepriekš Kariņš publiski izteicās, ka viņam nekad nav bijis uzstādījuma, ka Parādniekam būtu jākļūst par SIF padomes vadītāju.
"Es neuzskatu, ka Parādniekam būtu jāvada SIF padome. Es pat to nevēlos. Lai būtu pilnīga skaidrība, man būtu aicinājums Parādniekam, lai viņš pasaka, ka viņš nepretendēs uz SIF padomes vadītāja amatu," tādu viedokli pirmdien pauda Kariņš. Iepriekš Parādnieka kļūšana par Ministru prezidenta pārstāvi SIF padomē un iespējamā nokļūšana padomes priekšsēdētāja amatā raisīja NVO pārstāvju satraukumu.
SIF sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zariņa-Zviedre portālu "Delfi" informēja, ka piektdien pirmo reizi pēc SIF likuma grozījumu stāšanās spēkā pulcēsies jaunā padome. Padomes sēdes uzdevumi ir fundamentāli nozīmīgi, jo tie noteiks Sabiedrības integrācijas fonda tālāko darbību.
23. jūlijā stājās spēkā Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumi, kuru mērķis ir uzlabot fonda darbību un pārraudzību. Likuma grozījumos īpaša uzmanība pievērsta SIF padomes sastāvam. Par galveno uzdevumu izvirzīta padomes sastāva maiņa, kas veicinās fonda darbību, padarot to efektīvāku un caurspīdīgāku.
Padomes sēdē tiks skatīti jautājumi par fonda padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu, fonda sekretariāta direktora amata konkursu un budžeta pieprasījumu 2020. gadam.
Šī būs 114. Sabiedrības integrācijas fonda padomes sēde, kopš 2001. gada, kad SIF tika dibināts un stājās spēkā tā likums.
Pēc SIF likuma grozījumu stāšanās spēkā, padomes sastāvā ir pieci ministri, premjera pārstāvis un pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lēmumi tiek pieņemti ar vismaz septiņām balsīm no 11.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
