Pašlaik Rīga realitātē ir pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigu pilsēta, kas maskējas ar Baltijas metropoles vārdu un atdusas uz iepriekšējos gadsimtos veidotajiem lauriem. Tik skarbs ir pilsētplānotājs Neils Balgalis. Mums ir viena vienīga putekļu pilsēta, saka triju bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Desmit gadus pie varas Latvijas galvaspilsētā nemainīgi ir bijuši divu partiju – "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" – pārstāvji. Šajā pavasarī no amata tika atstādināts ilggadējais pilsētas mērs Nils Ušakovs (S), pēc viņa tikai nepilnu mēnesi amatā noturējās GKR pārstāvis Dainis Turlais. Nākamnedēļ – 21. augustā – aprit liktenīgie divi mēneši, kas ir "oficiālais pacietības mērs" pilsētai bez mēra – ja domes priekšsēdētājs netiek ievēlēts, valdībai ir tiesības rosināt domes atlaišanu.
Noskaņojums domē liecina, ka pilnībā turpināt tādā garā kā līdz šim vairs nevarēs, jo iepriekšējais koalīcijas monolītums ir sasvārstījies. Tomēr, ņemot vērā šā brīža skaitlisko sadrumstalotību domē – 60 deputāti sadalīti astoņās grupās un frakcijās plus viena neatkarīgā deputāte – un partiju atšķirīgo skatījumu uz ārkārtas vēlēšanu izdevīgumu, jebkura iespējamā koalīcija būs trausla un grūti vadāma. Par to liecina arī pēdējo mēnešu notikumi pašvaldībā.
Kamēr domes kuluāros līdz pēdējam brīdim rit sarunas par amatu dalīšanu, sadarbības līgumu niansēm un vajadzīgo balsu sastiķēšanu, "Delfi" vaicāja dažādu jomu ekspertiem un rīdziniekiem, kādi ir steidzamākie darbi, kas domniekiem būtu jāpaveic atlikušo divu gadu laikā; ko vispār var paspēt izdarīt un ar kādu olekti pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā pilsētas iedzīvotājiem būtu jāmēra un jāvērtē paveiktais.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
