Šie stāsti ir par visas dzīves gājumu: bērni zvana par pašnāvības domām  (38)

Lai gan ir zināms vidēji saņemto zvanu skaits, var gadīties, ka daļu zvanītāju ir uzskaitīti vairākkārt. "Tas neizslēdz, ka atkārtoti zvani saņemti no viena bērna," paskaidro Vēja. Arī uzskaitītais zvanu skaits par ņirgāšanos interneta vidē ir nepilnīgs. "Iespējams, ne vienmēr piesauc šo interneta aspektu, bet ir viennozīmīgi skaidrs: tas, kas notiek reālajā dzīvē, ļoti ātri notiek internetā un otrādi. Tas viss ir tik ļoti saplūdis, ka ne vienmēr arī zvanītāji to īpaši akcentē," skaidroja Vēja.

Kā vienu no satraucošākajiem sarunā ar portālu „Delfi" Vēja atstāstīja gadījumu no inspekcijas pieredzes, kad ļaunprātīgi tika izmantoti personas dati, proti, izmantojot bērna vārdu, uzvārdu un bildi. Internetā pusaudži ievietoja paziņojumu, ka bērns ir miris, un pat tika ievietota nepatiesa sēru vēsts. „Šis, protams, ir šokējoši. Kaut ko tādu uzzināt, ka šāda informācija par tevi ir ielikta," sacīja Vēja.

16 – 17 gadi parasti ir kritiskais vecumposms, kurā jauniešiem nepieciešama palīdzība. "It kā jau kļūst pieaudzis, bet vēl tā kā ir bērns," raksturo Vēja. "Visa pamatā ir šis psiholoģiskais diskomforts, kur mēs jau varam sākt runāt par to, kas bērnu dzīvē noticis. Tas nav stāsts tikai par šodienu, vakardienu. Visbiežāk šie stāsti ir visas dzīves gājums" .

Inspekcijas pārstāve arī norāda, ka domas par pašnāvību ir notikumu virknes rezultāts. Tās parasti nepamudina viens konkrēts notikums, tomēr Vēja atzīmē, ka bieži vien tieši sarežģījumi ģimenē spēlē galveno lomu. "Ģimenes konteksts tomēr, es gribētu teikt, ir viens no biežākajiem, ņirgāšanās varbūt ir vēl blakus tam visam," sacīja Vēja.

Tieši plašās interneta pieejamības dēļ pazemošana un apsmiešana ir uzņēmusi lielākus apgriezienus. Vēja atceras kādu meiteni, kura bija kļuvusi par upuri interneta vidē. "Meitene bija fotografēta tādās varbūt diezgan nepiedienīgās pozās, un viņa nebija, protams, domājusi, ka tās bildes kādreiz varētu kāds redzēt," atminējās Vēja, skaidrojot, ka arī šādas situācijas pusaudzim liek pārdzīvot smagu kauna un izmisuma sajūtu.

Bieži vien arī pašnāvības mēģinājums ir sauciens palīgā neadekvātā, galējā veidā. Te svarīgākais ir vecāku rīcība. „Jebkurā gadījumā pats svarīgākais ir, ko dara pieaugušie, jo šādas situācijas nevar atrisināt paši bērni," atgādināja Vēja.

Tomēr arī palīdzība, kuru bērni meklē, zvanot uz uzticības tālruni, ir dažāda. Kā sacīja Vēja, speciālisti otrā klausules galā mēģina izprast, kādi ir zvana iemesli. „Citreiz bērns vēlas tikai aprunāties, un pēc sarunas viņš jūtas labāk," norādīja Vēja. Savukārt citreiz bērns vai pusaudzis pēc telefona sarunas piekrīt, ka viņa problēmas risināšanā tiek iesaistīti arī citi speciālisti.

Inspekcijas redzeslokā klienti nonāk pa dažādiem ceļiem – var zvanīt uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni, izmantot e-konsultāciju. Ja nepieciešama palīdzība krīzes situācijā, arī, piemēram, smaga zaudējuma gadījumā, uz skolām dodas krīzes komanda. Pērn krīzes komandas palīdzība bija nepieciešama trīs gadījumos skolās, vienā no tiem klasesbiedrs bija veicis pašnāvību.

Nelaimes brīdī būtiski ir lūgt palīdzību. Vairāk informācijas par bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111 un e-konsultācijām var atrast VBTAI mājas lapā bti.gov.lv.