'Piens, tāfelmaize, zābaksmērs': Kam varēja piederēt 1927. gadā rakstītā piezīmju grāmatiņa

Rēķina rubļos

Vairākas norādes gan liecina, ka pieraksti veikti 1927. gadā. Grāmatiņā nav neviena pavediena, kas norādītu uz pierakstu veicēja vārdu, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli un vecumu. Lasāmi tikai iepirkumu saraksti, viena recepte un nezināmi aprēķini. Piezīmes, kas sākas ar 22. janvāri, ierakstītas ar parasto zīmuli sīkā, grūti salasāmā rokrakstā, tāpēc vairāki ieraksti nav atšifrējami.

Apjukumu rada piezīmēs izmantotās naudas vienības. Pēc summām spriežot, tie nav lati, bet gan Latvijas rubļi, kas lielākoties bija apgrozībā līdz 1925. gadam, savukārt 1930. gadā no apgrozības tika izņemti pēdējie rubļi – 500 rubļu zīmes. Rubļi tika mainīti pret latiem attiecībā 50 pret 1. Tomēr vēl ilgi pēc rubļu aizstāšanas Latvijas iedzīvotāji turpināja cenas rēķināt rubļos. "Te var labi redzēt, ka cilvēka ikdienas paradumus lats nemaz tā uzreiz nemainīja. Arī daudzos veikalos vēl krietnu laiku cenas bija uzrādītas gan latos, gan rubļos," portālam "Delfi" stāsta vēsturniece Dr. hist. Ineta Lipša.

Maize, zivis, dārzeņi

Baltmaize un piens – šos divus pārtikas produktus pierakstu veicējs ir pircis gandrīz katru dienu. Bieži ir arī citi maizes izstrādājumi – tāfelmaize (balto miltu maizītes) un plaucēta rudzu maize. Iepirkumu sarakstā bieži parādās tauki, sviests, dažādas desas, kartupeļi, krējums, ievārījums un kūkas. Gandrīz katru nedēļu pirkti arī citroni, gurķi, teļa gaļa, kafija un āboli. Vasarā daudz pirktas dažādas zivis, piemēram, butes, nēģi, zuši, līņi un reņģes. Pirms Lieldienām anonīmais pircējs iegādājies šokolādi, bonbongas un marcipānu.