Satversmes tiesa (ST) piektdien, 16. augustā, ierosinājusi lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu un vērtēs tā atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Lieta ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma. ST aicina ministru līdz šā gada 16. oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 16. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Ministrs ar apstrīdēto aktu – 25. aprīļa rīkojumu "Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas "Ikšķiles novada balsojums" nolikuma darbības apturēšanu" – apturējis domes pieņemtā nolikuma darbību.
Ministra ieskatā, nolikumā paredzēts organizēt aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, kas pēc savas formas līdzinās vēlēšanām vai vietējam referendumam saistoša lēmuma pieņemšanai.
Taču normatīvajos aktos neesot paredzētas pašvaldības domes tiesības organizēt šādu aptauju vai rīkot vietējos referendumus. Turklāt administratīvi teritoriālā reforma esot nozīmīgs valsts un sabiedrības dzīves jautājums, kas jāizlemj pašam likumdevējam.
Dome, izskatījusi apstrīdēto aktu ārkārtas sēdē, nolēma atstāt nolikumu bez izmaiņām un iesniegt ST pieteikumu par apstrīdēto aktu. Dome uzskata, ka apstrīdētais akts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī hartas 5. pantam.
Dome norāda, ka saskaņā ar hartas 5. pantu lēmums par pašvaldības teritorijas robežu izmaiņām nevar tikt pieņemts bez konsultēšanās ar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Savukārt no Satversmes 1. un 101. panta izrietot pašvaldības iedzīvotāju tiesības uz efektīvu līdzdalību pašvaldības darbībā, tostarp tiesības paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu.
Tādēļ atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 12. pantam dome esot tiesīga organizēt šādu aptauju kā tās brīvprātīgu iniciatīvu, lai noskaidrotu un efektīvāk pārstāvētu pašvaldības iedzīvotāju viedokli par administratīvi teritoriālo reformu.
Dome uzskata, ka aptaujas forma un norises kārtība nevar maldināt par tās rezultātu nozīmi un sekām, jo Dome esot pienācīgi informējusi pašvaldības iedzīvotājus par to, ka aptaujai ir konsultatīvs raksturs.
Satversmes 1. pantā teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, savukārt 101. pants paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."
Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants "Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība" nosaka, ka "vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."
Jau ziņots, ka Ikšķiles novadā tomēr tika sarīkota iedzīvotāju aptauja 11. maijā. Tajā piedalījās 3299 Ikšķiles novadā deklarētie iedzīvotāji, tajā skaitā 88 jaunieši no 15 līdz 18 gadu vecumam. Par novada patstāvības saglabāšanu nobalsoja 3248 respondenti jeb 98,45 %, pret bija 51 respondents jeb 1,55 %. Ikšķiles novadā ir 9708, tātad arī šajā novadā aktivitāte bijusi ievērojama. VARAM piedāvā novadu pievienot Ogrei.
10. aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce (AP) iepazīstināja vietējo pašvaldību pārstāvjus ar ministrijas redzējumu par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, bet Ikšķiles novada dome ārkārtas sēdē jau 29. martā lēma par referendumam līdzīgas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. To savukārt apstrīdēja ministrs. Jūlija beigās novada dome vērsās ST, apstrīdot ministra rīkojumu.
Pūce iepriekš portālam "Delfi" par Ikšķiles novada domes vēršanos ST sacīja, ka " dzīvoju tiesiskā valstī un no tiesas nebaidos. Ja tiesa spriedīs, ka mums taisnība, tad labi. Ja mums nebūs taisnība, tad neesam kvalitatīvi strādājuši. Tāpēc jau ir tiesu kontrole pār izpildvaru. Esmu pārliecināts, ka juridiski mums bija taisnība."