Par jauno Rīgas mēru ievēl Burovu  (224)

Par Burovu balsoja 35 deputāti, bet Viesturu Zepu - 12. Ārkārtas sēdē bija reģistrējušies 56 Rīgas Domes deputāti, 48 izņēma biļetenus, bet 47 bija derīgi.

Uzreiz pēc rezultātu paziņošanas Dainis Turlais (GKR) jaunajam mēram uzlika kaklā mēra amata ķēdi. Savukārt Burovs pateicās Zepam, kā arī tiem, kas balsoja par viņu. Viņš solīja būt visu rīdzinieku mērs un padarīt Rīgu par tādu pilsētu, ar kuru varam lepoties.

Tiesa, rezultātu paziņošanas un Burova sveikšanas brīdī domes sēžu zālē nebija "Vienotības" pārstāvju, kā arī JKP rindas bija patukšas, novēroja "Delfi".

Domes deputāti pie balsošanas ķērās pēc vairāk nekā piecu stundu ilgas domes priekšsēdētāja amata kandidātu iztaujāšanas un pusotru stundu ilgušām debatēm. Burovam jautājumus uzdeva gandrīz piecas stundas. Savukārt konkurentam - Viesturam Zepam (LA) - tikai 15 minūtes. Debatēs "Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis arī paziņoja, ka frakcija balsojumā nepiedalīsies, jo uzskata, ka labākais risinājums būtu ārkārtas vēlēšanas.

"Burovs nevienu ārā nemetīs, tikai Kuzju un Muri, kuri to ir vismazāk pelnījuši," teica Ķirsis par gaidāmajām izmaiņām domē, ja ievēlēs Burovu. Arī Jaunās konservatīvās partijas frakcija, uzskatot ārkārtas vēlēšanas par labāko risinājumu, nepiedalījās balsojumā. Frakcijas līderis Jānis Ozols aicināja dot iespēju pašiem rīdziniekiem izmest "no dzīvokļa aptrakušos".

Savukārt vairāki "Latvijas attīstībai" pārstāvji un Nacionālās apvienības deputāti aicināja domes opozīciju tomēr atbalstīt Zepu un demonstrēt vienotu nostāju, kāda šīm partijām ir arī valdošajā koalīcijā Saeimā.

Savukārt NA frakcijas līderis Dainis Locis atgādināja, ka frakcija ir gatava izvirzīt savu kandidatūru, ja netiks ievēlēts ne Burovs, ne Zeps.

Noskaņojums domē vēl balsošanas laikā liecināja, ka intriga, vai Burovs dabūs solītās balsis, saglabājās līdz pēdējam. Avoti pozīcijas rindās "Delfi" atzina, ka tik sarežģīta situācija starp GKR un "Saskaņu" nav redzēta.

Jau ziņots, ka no rīta, stundu pirms pārceltās ārkārtas sēdes sākuma "Saskaņa" un GKR pavēstīja, ka frakciju kopsēdē kompromiss ir rasts un koalīcijas līgums parakstīts.

Domes priekšsēdētāja ievēlēšanai nepieciešama vismaz 31 no 60 balsīm. Pēc iepriekšējām sarunām bija paredzams, ka par GKR pārstāvi Burovu varētu balsot GKR ar 11 balsīm, "Saskaņa" ar 17 balsīm un septiņi neatkarīgie deputāti, kopumā 35 deputāti no 60.

Burova valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu liecina, ka pērn par darbu AS "Rīgas starptautiskā autoosta" padomē viņš nopelnījis 17 803 eiro, kā konsultants SIA "Rīgas meži" 13 753 eiro, dažādos amatos Rīgas pašvaldībā 33 969 eiro. Kā parādsaistības Burovs norādījis 2301 eiro, bet kā aizdevumu 50 tūkstošus eiro.

"Luminor" bankā viņam uzkrāti 35 228 eiro, "Citadelē" 21 820 eiro. Viņa valdījumā ir 2014. gada auto "BMW X5 XDRIVE 25D". Burovam pieder vērtspapīri kopumā 30 tūkstošu eiro vērtībā. 2018. gadā viņa īpašumā nav bijuši nekustamie īpašumi.

Oļegs Burovs dzimis 1960. gadā Rīgā, ieguvis augstāko izglītību ekonomikas un darba socioloģijas jomā un vidējo medicīnisko izglītību, strādājis atbildīgos amatos Finanšu ministrijā, VAS ''Latvijas Privatizācijas aģentūra'', pašvaldības SIA ''Pļavnieku nami'', pašvaldības SIA ''Jūrmalas attīstības projekti'', SIA ''Projektu vadības konsultanti'', AS ''Latvijas Tilti'', pašvaldības SIA ''Rīgas ūdens'', pašvaldības aģentūrā ''Mežaparks'', bijis Īpašuma departamenta Īpašuma pārvaldes priekšnieks, vēlāk Īpašuma departamenta direktors, Rīgas domes deputāts, Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs.

Pēc tam, kad 2018. gada decembrī no vicemēra amata atkāpās Burova partijas biedrs Andris Ameriks, Burovs tika ievēlēts par vicemēru.

Burovs ir partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja un tika ievēlēts domē no "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" kopīgā saraksta. Burovs kandidēja uz domi arī 2001. gadā no " Latvijas ceļa", bet palika aiz strīpas, savukārt 2013. gadā tika ievēlēts, bet nolika mandātu, lai turpinātu darbu departamentā.

Jau ziņots, ka piektdien sadarbības līgumu ar GKR parakstīja četri Neatkarīgo deputātu frakcijas (NDF) pārstāvji, kuri savulaik tika izslēgti no "Saskaņas" frakcijas. Tas nozīmē, ka Burovam pirmdienas sēdē tika garantētas septiņu neatkarīgo deputātu balsis, jo NDF ir mutiska vienošanās ar trijiem bloka "Rīgai!" deputātiem par vienotu balsojumu mēra vēlēšanās.

Koalīcijas līgums ar "Saskaņu" tika saskaņots un GKR vadība to parakstīja jau pagājušās nedēļas vidū, taču "Saskaņai" tika dots laiks to parakstīt līdz pat pēdējam brīdim. GKR un "Saskaņas" pārstāvji tikās vēl pirmdienas rītā pirms domes ārkārtas sēdes.

Otram pieteiktajam mēra kandidātam Viesturam Zepam no frakcijas "Latvijas Attīstībai!" līdz pēdējam brīdim bija izdevies gūt tikai astoņu savas frakcijas un piecu Nacionālās apvienības frakcijas deputātu atbalstu, bet līdzšinējās domes opozīcijas "Vienotības" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas savu atbalstu nesolīja.

Rīgā mēra amats ir brīvs kopš 21. jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20. augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.