Valdība otrdien skatīs LU rektora jautājumu; nav skaidrs, vai būs panākta vienprātība  (91)

Kā skaidroja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, vien rīt "būs skaidrs redzējums". Viņš Sadarbības sanāksmes laikā no kolēģiem saklausījis vēlmi veikt pārmaiņas augstskolu pārvaldībā. "LU gadījums ir tikai aisberga redzamā daļa," situāciju iezīmēja JKP līderis. LU rektora jautājumu tieslietu ministrs salīdzināja ar krīzes situāciju, kuru atrisinot, varēs sākt augstskolu kvalitātes un pārvaldības jautājumu sakārtošanu.

Viņš uzsvēra, ka LU gadījums ir jāskata plašāk, "jo jautājams nav tikai par vienu rektora apstiprināšanu vai neapstiprināšu". LU rektora jautājums atspoguļo "to iekšienē notiekošo situāciju, cīņu par varu".

Bordāna ieskatā ir jārunā par to, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Pats svarīgākais ir panākt labu izglītības kvalitāti. Viņš pieļāva, ka nākotnē universitāšu rektori būtu jāmeklē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, un tas būtu jādara kādai atlases komisijai.

Jau ziņots, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš informēja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

Tāpat vēstīts, ka, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par LU rektoru, ar kuru plānots neapstiprināt amatā Muižnieku, Valsts kanceleja (VK) savā atzinumā norāda, ka rīkojuma projektā šāds lēmums nav pietiekami pamatots.

Atzinumā skaidrots, ka Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā ir noteikts, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina MK pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas valdībā. MK var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. MK neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

"Ne Augstskolu likums, ne LU Satversme nenosaka LU rektora vēlēšanu kārtību un norisi universitātē. Rīkojumā konstatēts, ka ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, neievērojot iekšējos tiesību aktus," norādīts VK atzinumā.