Autortiesības, satelīts un 0,2 miljoni eiro – kā septiņus gadus tiesājas latvieši ar igauņiem  (5)

Šajā lietā savu vārdu šonedēļ, 19. augustā, teica arī Senāts, kas pilnībā atcēla Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 20. decembra spriedumu, ar kuru AKKA/LAA prasība tika apmierināta.

Apgabaltiesa bija no "TV Play Baltics" piedzinusi prasīto summu, noteikusi AKKA/LAA tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās summas, nepārsniedzot tās apmēru, kā arī aizliegusi kompānijai izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus un arī noteikusi tai pienākumu pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu klientiem Latvijas teritorijā līdz brīdim, kad būs noslēgts licences līgums par autoru darbu izmantošanu. Tagad apgabaltiesai lieta būs jāskata atkārtoti.

Kā izriet no Senāta 19. augusta nolēmuma, AKKA/LAA bija norādījusi, ka pārstāv vairāk nekā 4 500 Latvijas autoru, ir noslēgusi 119 savstarpējās pārstāvības līgumus par autoru darbu retranslēšanu ar 57 valstu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām visā pasaulē un īsteno autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu. Savukārt "TV Play Baltics" saviem klientiem Latvijā sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus un ir satelītprogrammu paketes piegādātāja, kura ar savu darbību ļauj izveidot saikni starp raidorganizāciju pārraidītajām televīzijas programmām un saviem abonentiem, kuriem ir satelīta uztvērējs un no atbildētājas iegādāta karte, kas ļauj skatīties kodētos kanālus. Par atbildētājas sniegto pakalpojumu klienti maksā abonentmaksu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

"TV Play Baltics" kā satelītprogrammu paketes piegādātājas iesaistīšanās ir autonoma pakalpojuma sniegšana, veidojot jaunu programmu un to saturošo autoru darbu paketi, kas tiek veidota ar mērķi gūt atlīdzību – abonēšanas maksu, ko klienti maksā nevis raidorganizācijām, bet tieši atbildētājai. Maksa tiek maksāta nevis par tehnisku pakalpojumu, bet gan par piekļuvi caur satelītu izplatītajām televīzijas programmām – attiecīgi par piekļuvi prasītājas pārstāvēto autoru darbiem, norādīts prasībā.

AKKA/LAA atzīmēja, ka tas uzskatāms par autoru darbu retranslēšanu, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, un tāpēc uz šīm darbībām attiecas autoru izņēmuma tiesības un autora darbu izmantošana var notikt tikai likumā noteiktajā kārtībā, vienojoties ar autortiesību subjektu vai tā pārstāvi – mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, samaksājot attiecīgu autoratlīdzību. Turklāt licenci darbu izmantošanai šādā veidā var saņemt tikai no AKKA/LAA, kas ir vienīgā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kurai Kultūras ministrija ir izsniegusi atļauju tiesību administrēšanai visu autoru vārdā.

Prasības pieteikumā arī bija norādīts, ka Igaunijas Harju apgabala tiesa, izskatot lietu par identiskām atbildētājas darbībām Igaunijā, ar 2012. gada 27. marta spriedumu bija apmierinājusi Igaunijas Autoru bezpeļņas apvienības prasību pret AS "Viasat" par televīzijas programmu signāla pieejamības izbeigšanu patērētājiem un taisnīgas kompensācijas piešķiršanu.

Tāpat arī Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā jau ir sniegusi interpretāciju tam, kā atbildētājas darbībām piemērojamas Eiropas Savienības Padomes 1993. gada 27. septembra direktīvā par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, garantētās autoru tiesības.

AKKA/LAA pauda uzskatu, ka, neatkarīgi no tā, vai "TV Play Baltics" darbības kvalificējamas kā raidīšana vai retranslēšana, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par autoru darbu izmantošanu Autortiesību likuma 15.panta ceturtās daļas izpratnē, un autoriem ir tiesības atļaut vai neatļaut šādu darbību, kā arī saņemt atbilstošu samaksu par darbu izmantošanu un situācija, kurā autoru darbi Latvijā tiek izmantoti bez autortiesību subjekta piekrišanas, ir kvalificējama kā autortiesību pārkāpums, un prasītāja ir tiesīga prasīt autoriem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

"TV Play Baltics" prasību neatzina.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija kā pirmās instances tiesa 2014. gada 19. februārī AKKA/LAA prasība apmierināja daļēji – piedzina no "TV Play Baltics" 235 053 eiro zaudējumus, noteica tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās summas, bet noraidīja prasību aizliegt izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus un uzlikt par pienākumu "TV Play Baltics" pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu klientiem Latvijā līdz licences līguma noslēgšanai.

Apelācijas sūdzības par spriedumu iesniedza gan prasītājs, gan atbildētājs – AKKA/LAA spriedumu pārsūdzēja daļā, ar kuru prasība noraidīta, bet Igaunijas kompānija to pārsūdzēja daļā, ar kuru prasība apmierināta. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 20. decembra spriedumu prasība tika apmierināta.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā norādīja, ka lietā ir strīds par AKKA/LAA tiesībām uz zaudējumu atlīdzību par autortiesību pārkāpumu, kas noticis laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam, atbildētājai nodrošinot tās klientiem pieeju televīzijas programmām, kuras satur AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus, bez tam nepieciešamās licences un nemaksājot atlīdzību par šādu darbu izmantošanu, kā arī par AKKA/LAA kā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesībām lūgt pārstāvēto autoru darbu izmantošanas aizliegumu līdz brīdim, kad būs noslēgts licences līgums.

Tiesa norādīja, ka autortiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz retranslēšanu, kas netiek veikta pa kabeļiem, bet, piemēram, izmantojot satelītu, kolektīvi tiek pārvaldītas no 2018. gada 1. janvāra. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka minētā regulējuma trūkums ir likuma robs, kas būtu aizpildāms tiesību tālākveidošanas ceļā, piemērojot analoģiju.

Tāpat apgabaltiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību jomā, kas ir saistīta ar autoru darbu publiskošanu, izmantojot satelītu, nodrošināt individuālā kārtā ir apgrūtināti vai pat neiespējami. AKKA/LAA Latvijā atrodas dominējošā stāvoklī autoru mantisko tiesību pārvaldīšanas jomā, kā to 2013. gadā savā lēmumā konstatējusi Konkurences padome. Savukārt Kultūras ministrija 2005. gada 1. martā ir izsniegusi atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz biedrības pārstāvēto autoru darbu retranslēšanu.

Apgabaltiesa arī norādīja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija direktīvā par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā noteikts, ka autora tiesības uz izziņošanu (communication to the public) būtu jāsaprot plašā nozīmē – kā tādas, kas attiecas uz visa veida izziņošanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kurā notikusi sākotnējā izziņošana. Šīm tiesībām būtu jāattiecas uz darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā.

Savukārt "TV Play Baltics" pati norādījusi, ka veic organizatoriskas funkcijas, lai raidorganizāciju programmas nepārtrauktā ķēdes komunikācijā no programmu īpašniekiem nogādātu pie abonentiem, proti, nodrošina abonentiem programmu uztveršanas tiesības, izmantojot abonentu iegādātos satelīta uztvērējus un nomātās kartes, kas ievietotas satelīta uztvērējā, ļauj saņemt pakalpojumu. Atbildētāja savas uzņēmējdarbības veidošanai pati izvēlas raidsabiedrības, kuru veidotās televīzijas programmas tā apvieno dažādās programmu paketēs. Šīs paketes ir tas produkts, kurš par samaksu tiek piedāvāts potenciālajam televīzijas skatītājam Latvijā.

Iepriekš Eiropas līmenī ticis atzīts, ka "izziņošana" attiecas uz jebkādu aizsargāto darbu pārraidīšanu neatkarīgi no izmantotā paņēmiena vai tehniskā procesa. Katra darba raidīšana vai retranslācija, kurā tiek izmantots īpašs tehnikas veids, principā individuāli ir jāatļauj attiecīgā darba autoram. Aizsargātajiem darbiem ir jābūt arī faktiski izziņotiem "sabiedrībai", un šajā ziņā no tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka jēdziens "sabiedrība" nozīmē nenoteiktu adresātu, potenciālo televīzijas skatītāju, skaitu un turklāt paredz diezgan lielu personu skaitu.

Apgabaltiesa atzina, ka nav pietiekama pamata uzskatīt, ka raidorganizācijas ir izvēlējušās "TV Play Baltics" kā vienīgo savas raidorganizācijas signāla nogādāšanas Latvijā tehnisko izpildītāju, ko apstiprina arī tas, ka televīzijas skatītājiem to pašu raidorganizāciju raidījumus piedāvā dažādi komersanti, tostarp pa kabeļiem un atsevišķas raidorganizācijas – bezmaksas virszemes apraidē. Lietā nav pierādījumu, ka raidorganizācijas pārraida raidījumus saturošus signālus tikai "TV Play Baltics" un ka potenciāliem televīzijas skatītājiem bez šīs kompānijas starpniecības tiem nav iespējams piekļūt.

"TV Play Baltics" kā satelītprogrammu paketes piegādātājas iesaistīšanās ir autonoma pakalpojuma sniegšana, veidojot jaunu programmu un to saturošo autoru darbu paketi ar mērķi gūt atlīdzību – abonēšanas maksu, ko atbildētājas klienti maksā nevis raidorganizācijām, bet tieši iepriekšminētajai kompānijai. Līdz ar to apgabaltiesa secināja, ka "TV Play Baltics", izmantojot satelītu, retranslē dažādu raidorganizāciju veidotos raidījumus, apvienojot tos dažādās programmu paketēs, un šāda retranslēšana ir uzskatāma par izziņošanu sabiedrībai, kam, atbilstoši Autortiesību likumam, ir nepieciešama atļauja un par to ir maksājama atlīdzība.

"TV Play Baltics" ne AKKA/LAA, ne arī kāda ārvalstu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav piešķīrusi tiesības izmantot autoru darbus, turklāt tā arī neveic nekādus maksājumus darbu autoriem.

Uz to gan "TV Play Baltics" tika norādījusi, ka, saskaņā ar pastāvošo tiesisko regulējumu pārraidīšanai ar satelītu ir pārteritoriāls raksturs, līdz ar to vienošanās ar autoriem par viņu tiesību izmantošanu ir jāpanāk raidsabiedrībai, kura programmu raida valstī, kurā notiek signāla ievadīšana komunikāciju ķēdē. Raidorganizācijas ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noslēgušas līgumus, kas paredz autoru darbu izmantošanu.

Savukārt tiesa atzina, ka pašas "TV Play Baltics" iesniegtie pierādījumi – atsevišķi raidsabiedrību ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtie līgumi, kompānijas līgumi ar raidorganizācijām un atsevišķu raidorganizāciju apliecinājumi – neapstiprina autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju vienošanos ar raidorganizācijām par aizsargāto darbu atklātu raidīšanu ar TV Play Baltics" starpniecību un faktu, ka TV Play Baltics" iesaistīšanās nepadara tos pieejamus jaunai publikai.

Apgabaltiesa norādījusi, ka gan raidīšana, gan retranslēšana ir autoru darbu publiskošanas jeb "izziņošanas sabiedrībai" formas. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka satelītprogrammu piegādātājam, lai piedalītos televīzijas programmu pārraidīšanā, ir jāsaņem atļauja no attiecīgo tiesību īpašniekiem, ja vien šie tiesību īpašnieki nav vienojušies ar konkrēto raidorganizāciju, ka aizsargātie darbi var tikt atklāti raidīti ar šī piegādātāja starpniecību, ar nosacījumu, ka pēdējā no minētajiem gadījumiem šī piegādātāja iesaistīšanās nepadara minētos darbus pieejamus jaunai publikai.

Tādējādi tiesai bija jānoskaidro, vai autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, noslēdzot līgumus ar raidorganizācijām, ir devušas piekrišanu tam, ka autoru darbi tiek padarīti pieejami Latvijā, izmantojot satelītu ar TV Play Baltics" starpniecību, un, ja šāda atļauja ir, vai TV Play Baltics" iesaistīšanās konkrētu televīzijas kanālu raidījumu pārraidīšanā Latvijā nerada jaunu auditoriju.

Apgabaltiesa atzīmēja, ka "TV Play Baltics" nav pierādījusi, ka autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, noslēdzot līgumus ar raidorganizācijām, ir devušas piekrišanu tam, ka autoru darbi tiek padarīti pieejami Latvijā, izmantojot satelītu tieši ar "TV Play Baltics" starpniecību, līdz ar to nav konstatējams pirmais no iepriekš norādītajiem kritērijiem, tāpēc nav nepieciešams pārbaudīt arī kritēriju par Latviju kā jaunu auditoriju.

Apgabaltiesa tika norādījusi, ka "TV Play Baltics" ir izmantojusi autoru darbus bez atļaujas un nav maksājusi par to atlīdzību, tādējādi ir konstatējams autortiesību pārkāpums, un kompānijai ir pienākums atlīdzināt tiesību īpašniekiem, kurus izskatāmajā lietā pārstāv AKKA/LAA, radītos zaudējumus.

AKKA/LAA zaudējumu apmēru pamatojusi ar tās padomes noteiktajiem tarifiem par autoru darbu izmantošanu, tos retranslējot, un norādījusi, ka šādi tarifi licences maksai tiek piemēroti AKKA/LAA tiesiskajās attiecībās ar kabeļoperatoriem. Precīzas summas AKKA/LAA aprēķinājusi, pamatojoties uz "TV Play Baltics" iesniegto informāciju par ieņēmumiem, kas gūti no abonentmaksas par pakalpojumiem "Viasat starta pakete", "Viasat sudraba pakete" un "Viasat Zelta pakete"

Savukārt "TV Play Baltics" iebilda, ka šādi AKKA/LAA piemērojusi ļoti primitīvu zaudējumu aprēķināšanas metodi un, lai atlīdzības apmērs būtu taisnīgs un nediskriminējošs, tas būtu nosakāms, ņemot vērā autoratlīdzības likmes, kas līdzīgos apstākļos tiek maksātas citās valstīs.

Tiesa gan secināja, ka "TV Play Baltics" nav iesniegusi savā ieskatā taisnīgu, pamatotu un samērīgu licences maksas noteikšanas formulu, tādus pierādījumus, no kuriem būtu secināms, kādas likmes autoratlīdzībai par darbu izmantošanu, pārraidot televīzijas programmas paketēs, tiek piemērotas citās valstīs, un nav arī iesniegusi informāciju par to, kādu daļu no visiem ieņēmumiem no abonentmaksas veido tās tīrā peļņa.

"Ņemot vērā to, ka nav šaubu par atbildētājas sniegtā pakalpojuma līdzību ar kabeļoperatoru sniegtajiem pakalpojumiem pēc to ekonomiskās jēgas, atzīstams, ka prasītājas norādītais zaudējumu apmērs (autoratlīdzības tarifs, ko apstiprinājusi AKKA/LAA padome) ir samērīgs, pamatots un taisnīgs," konstatēja apgabaltiesa.

Tiesa arī pievienojās pirmās instances spriedumā izteiktajam atzinumam, ka televīzijas skatītājs maksā abonentmaksu "TV Play Baltics" par to, ka saņem iespēju skatīties noteiktas televīzijas programmas – kādu no "TV Play Baltics" piedāvātajām programmu paketēm, kas satur autoru darbus, un ka "TV Play Baltics" nav sniegusi ziņas par izdevumiem, kas saistīti ar izmaksām šī pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī par to, kādu daļu no tās tīrās peļņas veido prasītājas norādītā licences maksa par autoru darbu izmantošanu.

Līdz ar to, salīdzinot prasīto atlīdzības apmēru ar atbildētājas ieņēmumiem, kas gūti no abonentmaksas, nav pamata to atzīt par netaisnīgu, pārmērīgu vai nepamatotu, konstatēja tiesa.

Tāpat apgabaltiesa secināja, ka AKKA/LAA prasījumi par darbu izmantošanas un televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanas aizliegšanu ir pamatoti un apmierināmi.

"TV Play Baltics" par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot virkni argumentu, kāpēc spriedums nav pamatots.

Kompānija atzīmēja, ka apgabaltiesa nepamatoti secinājusi, ka lietā nav strīda par to, ka autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību autoru darbu publiskošanas jomā, izmantojot satelītu, nodrošināt individuālā kārtā ir apgrūtināti vai pat neiespējami. Tieši par to lietā ir strīds.

Turklāt apgabaltiesas ieskatā AKKA/LAA iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai atzītu tās pilnvarojumu pārstāvēt autorus par atbilstošu likumā noteiktajam, taču spriedumā tas nav paskaidrots. Lai pamatotu sava pilnvarojuma apjomu, AKKA/LAA iesniegusi tiesā pārstāvniecības līgumus ar ārvalstu muzikālo darbu autorus pārstāvošajām, kā arī audiovizuālo, dramatisko un muzikālo darbu autorus pārstāvošajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un ar Latvijas autoriem noslēgtos pilnvarojuma līgumus par mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu.

Šāds pilnvarojuma pierādīšanas apjoms būtu pietiekams, ja biedrībai būtu ekskluzīvas tiesības uz autora mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu. Savukārt situācijā, kad autora mantiskās tiesības var tikt administrētas arī individuāli, AKKA/LAA jāiesniedz ārvalstu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju līgumi ar konkrētiem autoriem par pārstāvību, ko tā nav darījusi.

Kompānija minēja, ka spriedumā izdarīts secinājums, ka gan raidīšana, gan retranslēšana ir autoru darbu publiskošanas jeb "izziņošanas sabiedrībai" formas, taču tiesa nav ņēmusi vērā visu EST skatītās lietas kontekstu, jo šī tiesa uzsvērusi, ka raidorganizācijām izskatāmajā gadījumā bija atļauja no autoriem to darbu izziņošanai caur satelītu, bet satelīta apraides nodrošinātājam šādas atļaujas nebija.

Tāpat nevienā no Rīgas apgabaltiesas spriedumā analizēto EST lietu spriedumiem nav izvirzīts kritērijs, ka raidorganizācijām būtu jāmaksā satelīta apraides nodrošinātājam par pakalpojumiem, no kā varētu secināt, ka darbu apraidi veic raidorganizācija. "TV Play Baltics" esot iesniegusi pierādījumus par to, ka raidorganizācijas ir saņēmušas no autoriem vai tos pārstāvošajām organizācijām piekrišanu darbu satelīta apraidei.

Kompānija iesniedza līgumus ar raidorganizācijām vai autortiesību organizācijām, kuros norādīta Latvijas teritorija satelīta apraidei, kā arī apliecinājumu, ka tā ir vienīgā satelīta apraides veicēja Latvijā. "TV Play Baltics" arī vērsa tiesas uzmanību uz faktu, ka tikmēr, kamēr AKKA/LAA nepierādīs, kurus ārvalstu autorus pārstāv attiecībā uz satelīta apraidi, "TV Play Baltics" nevarēs iegūt pierādījumus, ka šie autori ir ņēmuši vērā Latvijas teritoriju, atļaujot savu darbu satelīta apraidi.

"TV Play Baltics" minēja, ka lietās, kuras analizējusi un uz kurās iepriekš izdarītajiem secinājumiem atsaukusies Rīgas apgabaltiesa, bijuši no konkrētā AKKA/LAA un "TV Play Baltics" strīda atšķirīgi faktiskie apstākļi. Turklāt arī atsevišķus secinājumus tiesa interpretējusi neprecīzi.

Kompānija norādīja, ka tad, ja raidorganizācija izmanto izplatītājus tikai tehniskai savu darbu izplatīšanai, tad pienākums maksāt atlīdzību autoriem par darbu izziņošanu sabiedrībai ir raidorganizācijai, bet ne izplatītājiem. Savukārt, ja raidorganizācija signālu padod tikai izplatītājiem, nevis skatītājiem, tad pienākums maksāt atlīdzību par darbu izmantošanu ir izplatītājiem, nevis raidorganizācijai. Pretējā gadījumā veidotos situācija, ka autori saņem dubultu maksājumu par vienu un to pašu darbu izziņošanu vienai un tai pašai sabiedrībai. Apgabaltiesa šo principu piemērojusi nepareizi.

Turklāt AKKA/LAA arī neesot iesniegusi satelīta apraidei piemērotos tarifus, un tiesa ir kļūdaini aprēķinājusi zaudējumu atlīdzības apmēru.

Spriedumā norādīts, ka nav šaubu par atbildētājas sniegtā pakalpojuma līdzību ar kabeļoperatoru sniegtajiem pakalpojumiem pēc to ekonomiskās jēgas, atzīstot, ka AKKA/LAA norādītais zaudējumu apmērs ir samērīgs, pamatots un taisnīgs, taču "TV Play Baltics" norādīja, ka līdzību pastāvēšana starp noteiktiem pakalpojumiem nedod juridisku pamatu tiem piemērot vienādus tarifus.

Tiesa nav iedziļinājusies kabeļu retranslēšanas atšķirībās no satelīta apraides, līdz ar to nav varējusi adekvāti novērtēt atbildētājas darbības, vienkārši pielīdzinot tās kabeļoperatoru darbībai.Tā kā AKKA/LAA padomes apstiprinātais tarifs attiecas uz retranslēšanu pa kabeļiem, nevis satelīta apraidi, "TV Play Baltics" nevarēja izvirzīt jebkādus iebildumus par satelīta apraidei piemērojamajiem tarifiem.

Turklāt, ievērojot izcelsmes valsts principu, AKKA/LAA arī nebūtu varējusi šādus tarifus izstrādāt satelīta apraidei tikai vienas valsts teritorijā. Līdz ar to nevis "TV Play Baltics" nav izteikusi iebildumus pret prasītājas noteiktajiem tarifiem, kā uz to ticis norādīts apgabaltiesas spriedumā, bet pati AKKA/LAA lietā nav iesniegusi informāciju un pierādījumus tarifiem, kas būtu piemērojami darbu satelīta apraidei. Attiecīgi zaudējumu atlīdzības aprēķins ir nepamatots.

Tāpat nepamatoti noteikts aizliegums signāla pārraides pārtraukšanai, jo, pat teorētiski pieņemot, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būtu tiesības autoru vārdā prasīt darbu izmantošanas pārtraukšanu, bez īpaša autoru pilnvarojuma tā varētu šādu prasību celt tikai atsevišķos gadījumos. Apgabaltiesa nav konstatējusi šāda pilnvarojuma esību un arī nevarēja to konstatēt.

Autortiesību likuma redakcija uz prasības celšanas brīdi nedeva autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiesības prasīt darbu izmantošanas pārtraukšanu. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesības un pienākumi ir norādīti likuma pantā, kas neietver tiesības aizliegt autoru darbu izmantošanu. Ievērojot AKKA/LAA atrašanos dominējošā stāvoklī, būtu nesamērīgi, ja tai tiktu piešķirtas tiesības prasīt darbu izmantošanas aizliegšanu.

Bez tam arī konkrētajā lietā prasība ir celta par laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam, un, piemērojot aizliegumu, "TV Play Baltics"tiktu nostādīta situācijā, kad nākamajā dienā pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā "TV Play Baltics" būtu jānoslēdz licences līgums ar AKKA/LAA par tās noteikto tarifu, attiecinot to arī uz turpmākajiem periodiem, pretējā gadījumā "TV Play Baltics" nevarētu turpināt piedalīties raidorganizāciju programmu apraidē.

Šāds risinājums nav samērīgs attiecībā pret "TV Play Baltics", savā kasācijas sūdzībā norādīja kompānija.

"Delfi" jau rakstīja, ka Senāts atzīst, ka tam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumu, ka "TV Play Baltics" kā satelītprogrammu paketes piegādātāja ir iesaistījusies satelīta apraides veikšanā un sniedz autonomu pakalpojumu, veidojot jaunu programmu un to saturošo autoru darbu paketi, ar mērķi gūt atlīdzību – abonēšanas maksu, ko TV Play Baltics" klienti maksā nevis raidorganizācijām, bet tieši atbildētājai.

Līdz ar to atbildētājai bija jāsaņem autortiesību subjektu atļauja no AKKA/LAA attiecībā uz savu iesaisti satelīta apraidē, ja vien autori vai to tiesību pārņēmēji jau nebūtu vienojušies ar attiecīgo raidorganizāciju, ka aizsargātie darbi tiks publiskoti arī ar konkrētā satelītprogrammu paketes piegādātāja starpniecību. Senātā norāda, ka atbildētājai nebūtu jāsaņem AKKA/LAA atļauja un jāmaksā taisnīga atlīdzība tikai tādā gadījumā, ja autori (viņu tiesību pārņēmēji) jau būtu ņēmuši vērā attiecīgo darbu izmantošanu konkrētajā veidā un apmērā (tas ir, ņēmuši vērā faktisko un potenciālo auditoriju) un atlīdzību par šādu izmantojumu jau būtu saņēmuši no raidorganizācijām, kuru raidījumi pārraidīti ar atbildētājas starpniecību.

Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa iepriekš minēto apstākli ir vērtējusi nepamatoti formāli, norādot, ka atbildētājas iesniegtie pierādījumi nepierāda, ka autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, noslēdzot līgumus ar raidorganizācijām, ir devušas piekrišanu tam, ka autoru darbi tiek padarīti pieejami Latvijas teritorijā, izmantojot satelītu tieši ar "TV Play Baltics" starpniecību.

Tiesa nebija vērtējusi, vai šāda atļauja nebija sniegta pēc būtības, atļaujot veikt apraidi Latvijas teritorijā, bet nenorādot konkrēto izplatītāju. Līdz ar to, izskatot lietu no jauna, tiesai jāpārbauda, vai un attiecībā uz kurām televīzijas programmām "TV Play Baltics" ir iesniegusi lietā pietiekamus pierādījumus par to, ka raidorganizācijas, kas veica satelīta apraidi ar atbildētājas starpniecību, ir ieguvušas autoru vai attiecīgo kolektīvā pārvaldījuma organizāciju atļaujas darbu satelīta apraidei Latvijas teritorijā, pēc būtības aptverot atbildētājas veiktās darbības satelīta apraides īstenošanas ietvaros, kurām iepriekšminēto atļauju neesības gadījumā "TV Play Baltics" būtu jāsaņem darbu izmantošanas atļauja no prasītājas.

Attiecībā uz autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesībām aizliegt darbu izmantošanu Senāts atzīst, ka šādas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu minētajām organizācijām piemīt, taču tām jāizvērtē, vai šāds aizliegums atbilst autoru interesēm, savukārt tiesai ir pienākums izvērtēt šāda aizlieguma samērīgumu, lai šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis konkrētās lietas apstākļos būtu taisnīgs pret abām pusēm.

Tiesa var to ierobežot, tostarp gan laikā, gan attiecībā uz aizliedzamo darbību veidiem un izpausmēm.

"Delfi" jau rakstīja, ka 2017. gada novembrī AS "Viasat" Latvijas filiāle mainīja nosaukumu uz AS "TV Play Baltics" Latvijas filiāle. Tāpat tika veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašnieku sastāvā, par uzņēmuma īpašnieci norādot Igaunijā reģistrēto "TV Play Baltics".

Tāpat 2017. gada 18. oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Providence Equity Partners" iegādājās Zviedrijas mediju grupas "MTG" biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu "All Media Baltics" un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls 2", radio "Star FM", video portāla "TVPlay", ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv", "TV Play Baltics" satelīttelevīzijas un "SmartAD" darbību Baltijas valstīs.