Kāšu krusta karogs Maskavā: aprit 80 gadi kopš Molotova — Ribentropa pakta noslēgšanas  (229)

Molotova — Ribentropa pakts bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Pakta slepenajā papildprotokola daļā Vācijas politisko un ekonomisko interešu zonā bija iekļauta Baltijas valstu teritorija uz dienvidiem no Daugavas —Lietuva un Latvijas Kurzemes un Zemgales apgabali, PSRS interešu zonā Somija, Igaunija un Latvijas Vidzemes un Latgales apgabali. Polijas un Rumānijas sadale sarunu sākumā nebija skaidri noteikta.

Maskavā sarunu laikā Staļins negaidīti pieprasīja izdarīt labojumus, iekļaujot PSRS politisko un ekonomisko interešu zonā arī Ventspils un Liepājas ostas. Hitlers vakarā atsūtīja telegrammu, kurā piekrita kompromisam. Naktī no 1939. gada 23. uz 24. augustu neuzbrukšanas līgums ar papildprotokoliem tika parakstīts.

Drīz pēc vienošanās noslēgšanas ar Vācijas uzbrukumu Polijai 1. septembrī sākās 2. pasaules karš. 17. septembrī Polijas teritorijā iegāja arī PSRS spēki un valsts tika sadalīta atbilstoši protokolos noteiktajam.

Pēc PSRS iniciatīvas 28. septembrī Maskavā tika parakstīts "Padomju — vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums", kas piešķīra Vācijai lielāku Polijas daļu apmaiņā pret Lietuvas teritoriju. 30. novembrī PSRS uzbruka Somijai, bet 1940. gadā PSRS okupēja Baltijas valstis.

Svarīgs ir jautājums, kad Latvijas valdība 1939. gadā uzzināja par pakta slepenajiem papildprotokoliem un iespējamām sekām. Vēsturnieki Inesis Feldmanis, Aivars Stranga un Mārtiņš Virsis grāmatā "Latvijas ārpolitika un starptautiskais stāvoklis" norāda vairākas versijas. 1939. gada 26. augustā britu laikraksts "Daily Express" informēja savus lasītājus par ietekmes sfēru sadalīšanu un Baltijas valstu nodošanu krieviem. Toreizējais Latvijas sūtnis Vācijā Edgars Krieviņš savās atmiņās stāsta, ka jau 24. augustā viņam bija precīza informācija gan par pašu līgumu, gan arī tā slepeno protokolu, kuru viņš nekavējoties sniedzis ārlietu ministram Vilhelmam Munteram. Vēsturnieku izpēte gan šo versiju neapstiprina. Ziņas par Baltijas valstu nonākšanu PSRS interešu zonā nākušas arī no vairākiem diplomātiskiem kanāliem, tomēr Latvijas valdība tām īsti nav ticējusi.

Latvijas prese 1939. gadā plaši atspoguļoja pakta parakstīšanu. Laikraksts "Rīts" 24. augustā norādīja, ka "vācu — padomju neuzbrukšanas pakts varētu slēpt sevi draudus Baltijas vai Skandināvijas valstīm". Savukārt "Jaunākā Ziņas", atsaucoties uz vācu diplomātiem, rakstīja: "Nepamatots tāpēc esot apgalvojums, ka Baltijas valstīm varētu draudēt kādas briesmas. Baltijas valstu neatkarībai un drošībai, saka vācu ārlietu ministrijā, vācu un krievu neuzbrukšanas pakts varot nākt vienīgi par labu." Visbeidzot laikraksts "Brīvā Zeme" 30. augustā, divas dienas pirms 2. pasaules kara sākuma, publicēja paziņojumu "Kara nebūs!". "Pārrunājot praktiskos jautājumus un uzdevumus, ko šinī virzienā tekošais moments uzstāda valdībai, ministru kabinets deva nepieciešamos norādījumus atsevišķiem resoriem, neatrodot par vajadzīgu ķerties pie jebkādiem ārkārtējiem līdzekļiem," uzsvēra laikraksts.

Šā gada jūnijā internetā pirmo reizi tika publicēti ieskenēti PSRS un Vācijas Neuzbrukšanas līguma jeb Molotova — Ribentropa pakta un slepeno papildprotokolu padomju puses oriģināli.

Līdz šim apskatei un izpētei bija pieejami tikai nacistiskās Vācijas līguma eksemplāra fotokopijas. Bet tagad fonda "Vēsturiskā atmiņa" tīmekļa vietnē apskatāmi arī PSRS līguma eksemplāra attēli. Publicētie dokumenti iegūti no Krievijas Ārlietu ministrijas Vēsturiski dokumentālā departamenta, teikts "Vēsturiskās atmiņas" vietnē.

Līguma teksts ar atsauci uz Ārlietu ministrijas arhīvu bija publicēts jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, taču dokumenta PSRS eksemplāra vizuālais veidols parādīts pirmo reizi, atsaucoties uz fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktoru Aleksandru Djukovu, raksta "Radio Svoboda". Dokumenti rakstīti ar rakstāmmašīnu, uz tiem redzami PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova un Vācijas ārlietu ministra Joahima Ribentropa paraksti.

2015. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Molotova — Ribentropa paktam bija nozīme PSRS drošības garantēšanā un kritizēja Poliju, kas tika sadalīta. Vēl 2009. gadā Putins ceremonijā Gdaņskā nosodīja Molotova — Ribentropa paktu, norādot, ka jebkāda sadarbība ar nacistiem noved pie traģēdijas.

Savukārt šogad augustā Maskavā tika prezentēti dokumenti, kas it kā norāda, ka Molotova —Ribentropa pakts PSRS ir ticis uzspiests, un tieši nacistiskā Vācija bijusi līguma iniciatore.