Četri novadi aicina valsts vadību apturēt pašvaldību reformu  (34)

Vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), Latvijas Zinātņu akadēmijas HSZN konsīlijam un Saeimai. Četru novadu vadītāju parakstītās publiskās vēstules nosūtīšana saskaņota ar četru domju deputātiem – domes sēdes noritējušas 21. un 22. augustā.

Pārstāvot četras administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām un veiksmīgi pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, tās vēlas demokrātisku un nesasteigtu reformas īstenošanu, ievērojot trīs priekšnoteikumus: brīvprātības principu, izvērtējumu līdzšinējās reformas izpildītajam un neizpildītajam novadu grupās un skaidru redzējumu attiecībā uz finansējuma piesaistes kritērijiem brīdī "pēc reformas".

"Pašreiz novērojamā situācija liek secināt, ka VARAM kā buldozers iet uz priekšu sava modeļa īstenošanā – nav pārdomāti nedz kritēriji, nedz analītisks redzējums citu nozaru griezumā attiecībā uz apvienotiem novadiem. Ministrija "tēlo" visu pušu iesaisti diskusijā, lai gan šādas diskusijas nav," uzskata Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS).

Pēc viņa domām, fakts, ka ik pa brīdim ministrijas modelī "uzrodas" kāds jauns novads, kas it kā ir izpelnījies tiesības būt atsevišķi, liek secināt, ka, šis reformas modelis ir absolūti nepilnīgs savā darba stadijā.

"Esam četri novadi – teritoriāli lieli, kas līdz šim esam administratīvi pastāvējuši bez pilsētām, - pat padomju laikā šīs teritorijas ir bijušas atsevišķi. Pagaidām neviens no ministrijas nav nedz uzklausījis argumentus, kāpēc mēs kā lauku teritorijas saredzam riskus attīstībā, tiekot pievienoti pie pilsētām, nedz sniedzis konstruktīvu redzējumu, kā tiek plānota resursu pārdale starp nozarēm, lai viestu pārliecību, ka par to ir diskutēts un domāts. Visu četru novadu domes esam vienisprātis, ka vēlamies uzrunāt prezidentu un Saeimu nesasteigt un pārtraukt tieši šī modeļa virzību un ieviešanu. Uzsveram, - neesam pret reformu, bet esam pret tās izpildījumu pašreiz izvēlētajā VARAM izpildījumā. Ceram uz valdības un prezidenta izpratni," saka Caune.

Arī Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) atgādina, ka ir pagājuši tikai desmit gadi kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, un šajos gados esam pārliecinājušies, ka šīs reformas rezultāti bijuši veiksmīgi. "Par pozitīvu var uzskatīt četru lielo novadu – Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils – izveidi, kas sevi ir pierādījuši kā novadus, kas nodrošina vienmērīgu teritorijas attīstību, pilda pašvaldībai uzticētās funkcijas un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tagad gribas uzdot būtisku jautājumu valsts varas pārstāvjiem – kāpēc ir jāizjauc sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā, kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?" neizpratni pauž Mucenieks.

Daugavpils novada dome jau 16. augustā nosūtīja vēstuli Saeimai, VARAM un LPS par to, ka sabiedriskajai apspriešanai tiek izvirzīts administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis, norādot, ka VARAM piedāvātais informatīvais ziņojums, kas aptver visu Latvijas pašvaldību esošās situācijas raksturojumu un ieskicē to dzīvi nākotnē, ir tendenciozs un vienpusējs.

"Iezīmējot jaunajā kartē Daugavpils novadu kopā ar pilsētu un Ilūkstes novadu, VARAM informatīvajā ziņojumā Daugavpils novada profils satur neprecīzu informāciju un vienpusīgus datus. Līdz ar to rodas iespaids, ka nekāda attīstība šo novada pastāvēšanas gadu laikā nav notikusi, taču tā nav," saka Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).

"Kopš 2009. gada esam piesaistījuši diezgan lielu finansējumu. Vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz kopējo Latvijas ģeopolitisko izvietojumu, jāņem vērā, ka gandrīz puse no Daugavpils novada teritorijas robežas ir Latvijas valsts robeža. Pēc jaunā modeļa, Daugavpils novads būtu otrais lielākais novads valstī. Uzskatu, ka tik lielām pilsētām, kas ir nacionālas nozīmes centri, ir jāattīstās savā plāksnē. Mūsu funkcijas, varētu teikt, ir vienādas, bet pilsētas funkciju realizācija – atšķirīga no novada. Daugavpils novada teritorija ir pietiekoši liela un iedzīvotāju skaits arīdzan, tādēļ uzskatām, ka piedāvātais administratīvi teritoriālais ieskicējums attiecībā uz Daugavpils novadu nav pieņemams un vēlamies palikt savās robežās kā līdz šim," tādu viedokli pauž Kucins.

"Svarīgi ir zināt, kādus instrumentus dos valsts tālākai attīstībai. Gaidām un ceram saņemt atbildi uz mūsu vēstuli. Lai mūsu priekšlikumi un iebildumi detalizēti tiek paņemti par pamatu. Mēs, Daugavpils novads, Rēzeknes novads, Ventspils novads un Jelgavas novads, kas esam teritoriāli lielākie valstī, vēlamies būt atsevišķi no lielajām pilsētām, jo arī vēsturiski administratīvi esam pastāvējuši bez pilsētām," atgādina Kucins.

Aicinot apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā VARAM izstrādātajā izpildījumā, četri novadi pauž atbalstu tādas administratīvi teritoriālas reformas īstenošanai, kur tās pirmsākumos noteiktas konkrētas darbības šobrīd pieaugošu reģionālu atšķirību mazināšanai.

"Teritoriālās reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes. Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos. Diemžēl jāatzīst, ka pašreiz izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm," teikts vēstulē.

Reforma vēstulē raksturota kā tāda, kurai trūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas". "Jāatzīmē, ka reforma var tikt aizsākta tikai tad, kad ir skaidri zināmi aspekti, kādi konkrēti iepriekšējās reformas mērķi vai rezultatīvie rādītāji nav sasniegti. VARAM informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" kopsavilkumā minēts, ka "teritoriālai reformai 1998.gadā uzstādītie mērķi – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem – nav pilnvērtīgi sasniegti"," teikts vēstulē.

Novadu deputāri vispirms aicina atklāt un prezentēt pašvaldībām detalizētu analīzi jeb novērtējumu līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumiem un trūkumiem – attiecīgi lielāko pilsētu pašvaldību grupā, lielo novadu grupā un mazo novadu pašvaldību grupā. Ja kādā no šīm grupām pašvaldības līdz ar 1998. gada teritoriālo reformu nav sasniegušas rezultatīvus rādītājus, tad tiem līdz ar visu iepriekšējās reformas izvērtējumu ir jābūt publiski pieejamiem, izmērāmiem, salīdzināmiem un izdiskutētiem, pirms tiek formulēts jauns mērķis attiecībā uz jaunu reform, uzskata pašvaldību pārstāvji.

"Ja VARAM sadarbībā ar pētnieku grupām, analītiķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniekiem ir izstrādāts līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējums, aicinām ar to iepazīstināt pašvaldības, kas ir tiesīgas pārliecināties par trūkumiem to līdzšinējā teritorijas attīstībā un pakalpojumos. Savukārt, ja pašreizējais teritoriālās reformas vienīgais "izvērtējums" ir VARAM informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", tad ir pamatots apgalvojums, ka pašlaik vienas ministrijas ideja par administratīvi teritoriālo reformu ir nepamatota un nav pieņemami, ka valstij tik būtiski pārmaiņu procesi var noritēt bez citu nozaru iesaistes," teikts vēstulē.

Pašvaldību pārstāvji arī atgādina, ka "Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās (REC 2004) 12 dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem minēts, ka "priekšroka jādod reformai, kas pamatojas uz to, ka vietējās vai reģionālās pašvaldības to vēlas pašas, nevis kā augstākstāvoša iestāde izmanto savas pilnvaras pret attiecīgo pašvaldību gribu"".

"Līdz ar to lūdzam atbalstīt brīvprātības principu ievērošanu teritoriālās reformas koncepta īstenošanā – nosakot kritērijus, pēc kuriem pašvaldības apvienojas vai veido apvienotu teritoriju administratīvas vienības vai saglabā līdzšinējās administratīvās robežas, ja tās saskan un atbilst piedāvātajiem ekonomiskās izaugsmes progresa aprēķiniem," raksta novadu līderi.

Pašvaldību pārstāvji vēstulē uzsver, ka būtiska administratīvās teritorijas izaugsme ir atkarīga no pieejamiem finanšu resursiem. Mainot nosacījumus kritērijiem, pēc kuriem pašvaldības varēs pretendēt uz šiem līdzekļiem, tiek izmainīti jebkuri administratīvās teritorijas attīstības plāni un investīciju projekti. Eiropas savienības finanšu resursu piesaistes un pārdales nosacījumi līdz šim lauku teritoriju novadiem ļāva līdzsvaroti piesaistīt finansējumu savu teritoriju infrastruktūrai. VARAM nav prezentējusi jaunu redzējumu, kas viestu pārliecību, ka apvienota lauku un pilsētas teritorija spēs nodrošināt sistemātisku un līdzsvarotu līdzekļu pārdali".

Četru novadu līderi uzskata, ka reformas mērķiem attiecībā uz ES finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms reformas ieviešanas. Atsaucoties uz Pasaules bankas pārstāvjiem publiskajā telpā, viens no teritoriju attīstības nosacījumiem, izaugsmes potenciāliem ir decentralizēta infrastruktūra. Iedzīvotāju migrācija, uzņēmējdarbības attīstība balstās uz izklaidus sakārtotu infrastruktūru un nodrošinātiem pakalpojumiem nevis mākslīgi stimulētu un veicinātu urbanizāciju.

"Pašreizējais teritoriālas reformas modelis paredz iedzīvotāju stimulēšanu izmantot pilsētvides nodrošinājumu. Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir plānojama kontekstā ar lauku teritoriju izaugsmi un tām nav vienādu nosacījumu kā pilsētvides vajadzībām," raksta pašvaldību vadītāji.