Teikas apkaimē, kur starp ietvi un brauktuvi uzbūvēts un aktīvi tiek lietots veloceliņš, apkārtējo namu iedzīvotājiem un velobraucējiem radušies jautājumi par satiksmes organizāciju, kad uz zemesgabala Brīvības gatvē 254 tiks īstenota iecere un uzbūvēts veikals "Lidl". Iedzīvotāji izsniegto būvatļauju bija apstrīdējuši augstākā instancē, taču sūdzība netika apmierināta. Pagaidām arī nav skaidrs, kā iebrauktuve veikalā ietekmēs satiksmes organizāciju šajā vietā.
Šovasar "Delfi" redakcijā vērsās kāda lasītāja, pievēršot uzmanību jauna veikala būvniecības iecerei Brīvības gatvē 254. "Vieta, kas atrodas tieši blakus centrālai pilsētas maģistrālei, kur, iespējams, nāktos mainīt visu satiksmes organizāciju, lai vien izbūvētu iebrauktuvi šajā veikalā," rakstīja lasītāja.
"Regulāri ar velosipēdu braucu garām šai vietai, dzīvoju netālu. Mani satrauc, ka gan būvdarbu norises laikā, gan arī veikala darbības laikā būtiski tiks apgrūtināta visa veida satiksme Brīvības gatvē. Uzskatu, ka veikalu būvniecībai pilsētās ir jābūt samērīgai un jāiekļaujas pilsētas infrastruktūrā, nevis tā jāapgrūtina. Turklāt, radot papildus izmaksas no pašvaldība budžeta, jo pavisam iespējams, ka nāksies būvēt krustojumu, uzstādīt luksoforu un pārcelt sabiedriskā transporta pieturu, iespējams, arī samazināt braukšanas ātrumu," tā savas bažas pauda lasītāja.
Ar jautājumiem par satiksmes organizēšanu "Delfi" vērsās pie pasūtītāja "Lidl Latvija", projektētāja "Archab" un attiecīgajām Rīgas pašvaldības iestādēm. Pasūtītājs uz "Delfi" jautājumiem neatbildēja, bet projektētājs nesniedza atbildi, atsaucoties uz konfidencialitāti.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere "Delfi" atbildēja, ka objektam izdotā būvatļauja tika apstrīdēta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
Atbildot uz jautājumu par satiksmes organizāciju, Bašķere atbildēja, ka satiksmes organizācijā ir jāievēro Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikumi un norādītajam objektam iebrauktuve Satiksmes departamentā ir saskaņota.
Savukārt, runājot par satiksmes organizāciju būvniecības laikā, Bašķere norādīja, ka būvatļauja tiek izdota, pamatojoties uz būvprojektu minimālā sastāvā, bet, darba organizācijas projekts ir būvprojekta sastāvā, kuru būvvaldē iesniedz, lai būvatļaujā tiktu veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, tādēļ to vēl būvvalde nevar komentēt.
Pilsētas attīstības departamentā "Delfi" apstiprināja informāciju, ka būvatļauju objektam Brīvības gatvē 254 apstrīdēja apkārtējo teritoriju iedzīvotāji (Brīvības gatvē 252 un Brīvības gatvē 256) un apkārtējie zemju īpašnieki.
Departamenta direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence paskaidroja, ka departaments uzaicināja būvatļaujas adresātu iesniegt viedokli par iedzīvotāju sūdzībām, kā arī tika pagarināts būvatļaujas apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš līdz 21. augustam. Par satiksmes organizāciju šajā vietā Brence atbildēja, ka, "ņemot vērā to, ka šobrīd iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā, projektēšana vēl nav uzsākta, līdz ar to pagaidām nav izstrādāti detalizēti risinājumi".
Jau pēc 21. augusta Pilsētas attīstības departaments "Delfi" sniedza atbildi, ka 15. augustā pieņemts lēmums atstāt negrozītu Rīgas pilsētas būvvaldes 2019. gada 4. jūnijā izsniegto būvatļauju tirdzniecības ēkas jaunbūvei Brīvības gatvē 254.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
